Virkne NVO pie Saeimas protestē pret izstāšanos no Stambulas konvencijas
Virkne nevalstisko organizāciju (NVO) ceturtdien pie Saeimas nama rīko miermīlīgu protestu, aicinot deputātus saglabāt Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā un ...
Latvija iesniedz pirmo ziņojumu par Stambulas konvenciju: katru gadu palīdzība sniegta simtiem vardarbībā cietušo sieviešu un bērnu
Pēdējo pāris gadu laikā ik gadu palīdzība sniegta vairākiem simtiem vardarbībā cietušo, tostarp sievietēm un bērniem, kā arī nodrošinātas speciālistu apmācības un sabiedrības informēšanas pasākumi, minēts Latvijas pirmajā ziņojumā par tiesiskā regulējuma atbilstību un citiem pasākumiem, ar ko īsteno Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.
Dokumentā norādīts, ka 2023.gadā Latvijā darbojās 15 krīzes centri, kuros atbalstu saņēma 70 sievietes un 538 bērni. Gadu iepriekš palīdzība bija sniegta 99 sievietēm un 1034 bērniem. Valsts finansētus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus nodrošina pieci krīzes vai ģimeņu atbalsta centri, kas ir nevalstiskās organizācijas.
No 2023.gada jūlija līdz 2024.gada beigām krīzes dzīvokļu pakalpojumu - drošu patvērumu līdz 180 dienām - saņēma 11 sievietes ar 15 bērniem. Pakalpojumu finansē no valsts budžeta, nodrošinot izmitināšanu, sociālo rehabilitāciju un nepieciešamo atbalstu.
Atbalsts tiek sniegts arī ar vienotā krīzes tālruņa 116123 starpniecību, kas darbojas visu diennakti un sniedz psiholoģisku un praktisku palīdzību. Labklājības ministrija veikusi rezervāciju, lai izveidotu vardarbībā cietušām sievietēm palīdzības tālruni 116016, tomēr 2025.gadā nav piešķirts papildu finansējums no valsts budžeta tālruņa ieviešanai.
Ziņojumā uzsvērts, ka cietušajiem pieejama valsts apmaksāta juridiskā palīdzība. Tā ietver gan konsultācijas un dokumentu sagatavošanu, gan pārstāvību tiesā, ja ierosināta tiesvedība, tostarp laulības šķiršanas vai bērnu tiesību jautājumos.
Īpaša uzmanība pievērsta profesionāļu apmācībām. Piemēram, 2022.-2023.gadā apmācīti vairāk nekā 2500 speciālistu, tostarp policisti, sociālie darbinieki, mediķi, prokurori, tiesneši un pedagogi. Apmācību mērķis ir nodrošināt vardarbības gadījumu savlaicīgu atpazīšanu un adekvātu rīcību.
Tāpat veikti, LM skatījumā, "plaši sabiedrības informēšanas pasākumi". 2023.gadā rīkotas vairāk nekā 20 kampaņas, semināri un informatīvie pasākumi, lai skaidrotu vardarbības nepieļaujamību un mudinātu iedzīvotājus ziņot par pārkāpumiem.
Uzsvērti arī pasākumi veselības aprūpes un izglītības sistēmās. Slimnīcās un ģimenes ārstu praksēs ieviesti protokoli vardarbības atpazīšanai, savukārt augstākās izglītības iestādēs īstenotas Tiesībsarga biroja rekomendācijas par drošas vides nodrošināšanu studentiem.
Daudzi projekti īstenoti ar Eiropas Savienības fondu atbalstu. Tie vērsti uz pakalpojumu pieejamības paplašināšanu reģionos, speciālistu kapacitātes celšanu un datu vākšanas un analīzes pilnveidošanu, lai nākotnē izstrādātu efektīvākas politikas.
Atbilstoši Tiesu administrācijas datiem pēdējos gados pieaug tiesu lēmumu skaits par pagaidu aizsardzību pret vardarbību - 2021.gadā apmierināti vai daļēji apmierināti 737 pieteikumi, 2022.gadā - 1150, 2023.gadā - 1367, bet 2024.gadā - 1467. Šie dati attiecināmi uz visiem cietušajiem, un detalizētāka statistika šobrīd nav pieejama, jo Tiesu informatīvajā sistēmā atbilstošie kritēriji ieviesti tikai nesen un vēl darbojas testa režīmā.
Valsts policijas dati liecina, ka 2022.gadā izpildei saņemti 1124 tiesas lēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, bet 2023.gadā - 1342. 2022.gadā konstatēti 567 šo lēmumu pārkāpumi, par kuriem uzsākti 484 kriminālprocesi, savukārt 2023.gadā fiksēti 894 pārkāpumi un uzsākti 750 kriminālprocesi.
Konvencijas uzraudzības mehānisma īstenošanai GREVIO pieprasīja Latvijai līdz šī gada 31.martam iesniegt pirmo ziņojumu, kas ir daļa no Latvijas sākotnējā novērtēšanas procesa. Ziņojuma struktūra ir balstīta uz GREVIO izstrādātās anketas.
