Izglītības kvalitātes valsts dienests: pārejā uz mācībām tikai latviešu valodā izaicinājumus rada ne tikai mazākumtautību skolām
Pārejā uz mācībām tikai latviešu valodā atbalsts nepieciešams ne tikai bijušajām mazākumtautību skolām, bet arī latviešu mācībvalodas skolām ar skolēniem, kam latviešu valoda nav dzimtā, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) ziņojums par pāreju uz "vienoto skolu" 2024./2025. mācību gadā.
IKVD norāda, ka pāreja skar piecu veidu izglītības iestādes, un tas prasa dažādas pieejas atkarībā no skolas veida, mācību valodas un pedagogu sastāva.
Vislielākās grūtības sagādā bijušajām mazākumtautību skolām, kurās visas klases pāriet uz vienotu skolu, kā arī latviešu mācībvalodas skolām, kur pievienojas skolēni, kam latviešu valoda nav dzimtā.
Bijušajās mazākumtautību skolās pedagogiem bieži dzimtā valoda nav latviešu, bet mācību stundu laikā tiek izmantota latviešu valoda. Tomēr ikdienas saziņā skolēni un daļa pedagogu izmanto krievu valodu, kas prasa īpašu uzmanību latviešu valodas apguvē.
Šādā izglītības vidē faktiski vienmēr dominē profesionālais priekšstats, ka latviešu valodas apguves kvalitāte primāri ir atkarīga no latviešu valodas stundu skaita, nevis tā ir tieši pakārtota latviešu valodai kā visu pedagogu vienotai darba vidē un darba laikā izmantotai saziņas valodai, norāda IKVD.
Daļa neformālās saziņas notiek dzimtajā valodā arī skolās, kur pirms pārejas jau tika uzsāktas latviešu mācībvalodas programmas. Šajās skolās agrāk sākta pāreja ļauj veiksmīgāk integrēt dažādu valodu mācību plūsmas, norāda IKVD.
Savukārt latviešu mācībvalodas skolās, kur pievienojas skolēni, kam latviešu valoda nav dzimtā, nepieciešami pielāgoti mācību materiāli, un bērni savstarpējā saziņā izmanto dažādas valodas, tostarp krievu un angļu.
Dažās izglītības iestādēs tiek mērķtiecīgi palielināts dzimtās latviešu valodas pedagogu skaits, kas palīdz ātrāk attīstīt skolēnu valodas prasmes.
Pāreja gandrīz bez problēmām notiek skolās, kurās tikai daļa klašu īsteno pāreju - saziņā ikdienā dominē latviešu valoda, un lielākajai daļai pedagogu tā ir dzimtā valoda.
Savukārt profesionālās izglītības iestādēs, kur mācības jau notiek latviešu valodā, daļa skolēnu joprojām prasa individuālu atbalstu valodas apguvē.
Šis ir trešais un noslēdzošais mācību gads, kad Latvijas izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību pamatizglītības programmu, pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā.
Lielākajā daļā jeb divās trešdaļās izglītības iestāžu pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā norit atbilstoši plānam, bet trešdaļā skolu konstatētas būtiskas grūtības, liecina IKVD ziņojums par pāreju uz "vienoto skolu" 2024./2025.mācību gadā.
Galvenie izaicinājumi šajās skolās esot saistīti ar vadības nespēju īstenot pārmaiņu vadību, pedagogu nepietiekamām zināšanām darbam lingvistiski neviendabīgā vidē, ilgstošām pedagogu un atbalsta personāla vakancēm, kā arī nepietiekamu kompetenču pieejas ieviešanu.
2024./2025. mācību gadā pāreju īstenoja 8299 izglītojamie, no tiem 289 privātajās izglītības iestādēs, bet 8010 pašvaldību dibinātajās izglītības iestādēs.
Šonedēļ visai plašu ievērību izpelnījās vēstures skolotāja Edvarta Krusta ieraksts sociālajos tīklos, kurā viņš paziņoja, ka pametis darbu Rīgas 13. vidusskolā, kuras mācību valoda iepriekš bija krievu, jo secinājis, ka pāreja uz "vienoto skolu" praksē nenotiek.
"Pakāpeniskā pāreja uz izglītību tikai latviešu valodā nav izdevusies sekmīgi, jo absolūti visās klasēs, ar kurām strādāju, vairumā gadījumu skolēnu latviešu valodas zināšanas ir nepietiekamas mācību procesa nodrošināšanai," sprieda Krusts, atzīmējot, ka noraidoša attieksme pret latviešu valodu šajā skolā esot gan pašiem bērniem un viņu vecākiem, gan daļai pedagogu.
