Izglītības kvalitātes valsts dienests: pedagogu trūkums un valodas barjeras kavē pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā
Lielākajā daļā jeb divās trešdaļās izglītības iestāžu pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā norit atbilstoši plānam, bet trešdaļā skolu konstatētas būtiskas grūtības, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) ziņojums par pāreju uz "vienoto skolu" 2024./2025.mācību gadā.
Galvenie izaicinājumi šajās skolās esot saistīti ar vadības nespēju īstenot pārmaiņu vadību, pedagogu nepietiekamām zināšanām darbam lingvistiski neviendabīgā vidē, ilgstošām pedagogu un atbalsta personāla vakancēm, kā arī nepietiekamu kompetenču pieejas ieviešanu.
Izglītības iestādēm ir izaicinoši nodrošināt latvisku vidi, jo valodas apguvei nepietiek vien ar latviešu valodas stundām. Nepieciešama arī ikdienas saziņa latviski gan starp pedagogiem, gan skolēniem un vecākiem, kā arī mācību materiāli, kas atbalsta valodas prasmju paplašināšanu, norāda IKVD.
IKVD vērojumi liecina, ka tikai 10% izglītības iestāžu pielāgo mācību programmu skolēnu reālajam latviešu valodas zināšanu līmenim, savukārt 80% stundu netiek izmantotas efektīvas valodas pilnveides metodes, piemēram, grupu un pāru darbs. Vērojot mācību stundas, joprojām redzams, ka daļai pedagogu, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, ir izteiksmes grūtības un valodas kļūdas.
Tas ietekmē gan kopējo izglītības vidi, gan pedagogu redzējumu par atbalsta veidu, kas sniedzams bērniem un jauniešiem, gan arī neformālo saziņu ārpus mācību stundām, atzīmē dienests.
Ziņojumā arī secināts, ka mazākumtautību izglītības iestādēs faktiski nav notikusi pilnvērtīga pāreja uz kompetenču pieeju, tādēļ mācību process tikai daļēji atbilst mūsdienīgas un efektīvas mācību stundas rādītājiem, kā arī izglītojamo interesēm un vajadzībām.
Vairums apmeklēto izglītības iestāžu apliecinājušas, ka to rīcībā ir nepieciešamie resursi, lai kvalitatīvi īstenotu pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā. 2024./2025.mācību gadā no valsts budžeta izglītības iestādēm šim mērķim tika piešķirti papildu 2,04 miljoni eiro, lai piesaistītu pedagogu palīgus, logopēdus un pagarinātās dienas grupas pedagogus. Savukārt Latviešu valodas aģentūra piedāvā plašu metodisko līdzekļu klāstu pedagogiem darbam lingvistiski neviendabīgā vidē, kā arī profesionālās kompetences pilnveides pasākumus pedagogiem.
Vienlaikus IKVD uzsver, ka pāreja uz vienotu skolu skar plašāku izglītības iestāžu loku, ne tikai bijušās mazākumtautību skolas, jo visās izglītības iestādēs mācās bērni ar dažādu dzimto valodu.
Lai sekmētu pāreju, dienests mudina ciešāk sadarboties ar pašvaldībām, ieviest īpašas mērķprogrammas neformālās izglītības metožu izmantošanai un paplašināt metodisko atbalstu pedagogiem darbam daudzveidīgā vidē.
Šonedēļ visai plašu ievērību izpelnījās vēstures skolotāja Edvarta Krusta ieraksts sociālajos tīklos, kurā viņš paziņoja, ka pametis darbu Rīgas 13. vidusskolā, kuras mācību valoda iepriekš bija krievu, jo secinājis, ka pāreja uz "vienoto skolu" praksē nenotiek. "Pakāpeniskā pāreja uz izglītību tikai latviešu valodā nav izdevusies sekmīgi, jo absolūti visās klasēs, ar kurām strādāju, vairumā gadījumu skolēnu latviešu valodas zināšanas ir nepietiekamas mācību procesa nodrošināšanai," sprieda Krusts, atzīmējot, ka noraidoša attieksme pret latviešu valodu šajā skolā esot gan pašiem bērniem un viņu vecākiem, gan daļai pedagogu.
