Tiesībsardze: atkāpšanās no Stambulas konvencijas būtu slikts signāls sabiedrībai
Vardarbība ģimenē ir būtisks cilvēktiesību pārkāpums, un valsts pienākums ir ikvienu cilvēku no tās aizsargāt vai veikt konkrētus atbalsta pasākumus, ja vardarbība notikusi, uzsver tiesībsardze Karina Palkova.
"Mana loma ir uzraudzīt to, lai valsts pilda šo pienākumu," pauž Palkova.
Tiesībsardze norāda, ka tā dēvētajai Stambulas konvencijai ir skaidrs mērķis, un spekulācijas par konvencijas neatbilstību Satversmei vai ģimenes vērtībām ir vērtējamas kā nepamatotas un notiek uz vardarbībā cietušo cilvēku rēķina.
Palkova atgādina, ka konvencija turpina būt ļoti būtisks instruments, kas pieprasa valstij arvien uzlabot cietušo tiesību aizsardzības mehānismus. "Mans kā tiesībsardzes uzdevums ir nemitīgi atgādināt valstij par pienākumiem, kurus tā ir uzņēmusies ikviena cilvēka aizsardzībai pret vardarbību." norāda Palkova.
Viņasprāt, atkāpšanās no šīs konvencijas liecinātu par valsts atteikšanos no pienākumiem, kurus tā ir uzņēmusies, un tas ir slikts signāls gan Latvijas iedzīvotājiem, gan arī starptautiskajai sabiedrībai.
Palkova uzsveru, ka neatkarīgi no Saeimas lēmuma par Stambulas konvenciju ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāzina, ka cilvēktiesības, kā tas noteikts starptautiskajos un nacionālajos tiesību aktos, tiks aizsargātas. Viņa arī uzsver, ka Latvijas iedzīvotājiem jāspēj paļauties, ka cilvēktiesību aizsardzība Latvijā netiks apdraudēta, neatkarīgi no politiskajām debatēm vai lēmumiem.
Kā vēstīts, pateicoties valdošajā koalīcijā ietilpstošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalstam, Saeima 25.septembrī vērtēšanai Ārlietu komisijā nodeva opozīcijas deputātu ieceri denonsēt tā saukto Stambulas konvenciju, kas nozīmētu izstāšanos no tās.
Par likumprojekta nodošanu komisijai nobalsoja 55 deputāti, pret balsoja 33 parlamentārieši. Koalīcijas deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem" balsoja pret likumprojektu, bet par balsoja deputāti no ZZS.
Koalīcijas partneri paziņoja, ka ZZS balsojums parlamentā ir koalīcijas līguma pārkāpums un pirmdien ZZS pārstāvji pie Siliņas tikai uzaicināti, lai sniegtu paskaidrojumus.
ZZS apgalvo, ka mainījusi attieksmi pret konvenciju, jo esot tikusi pārkāpta tai pievienotā deklarācija, piemēram, Kultūras un Izglītības un zinātnes ministrijas popularizējot dzimtes ideoloģiju, kas neatbilstot deklarācijā noteiktajai izpratnei par dzimumu - tikai vīrietis un sieviete. ZZS pārstāvji ne paziņojumā, ne pēcāk intervijās gan tā arī nav precizējuši, tieši kur, kad un kā abas ministrijas būtu popularizējušas dzimtes ideoloģiju.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir uzdevusi ZZS pārstāvošajam labklājības ministram Reinim Uzulniekam skaidrot, ko Labklājības ministrija (LM) paveikusi, lai īstenotu Stambulas konvencijas apņemšanās vardarbības mazināšanai. Premjeres rezolūcijā Uzulniekam teikts, ka viņam paveiktais jāskaidro Saeimas komisijās, kā arī nākamās nedēļas valdības sēdē 7.oktobrī.
Premjere norāda, ka LM bija konvencijas virzītāja un ir vardarbības pret sievietēm un bērniem novēršanas plāna koordinētāja un izpildītāja.
