JRT top divi jauniestudējumi - "Divpadsmit krēsli" un "Kontrabass"
Nozīmīgā lomā Alvja Hermaņa režisētajos "Divpadsmit krēslos" būs redzams arī aktieris Gundars Āboliņš.
Kultūra
2014. gada 21. novembris, 02:19

JRT top divi jauniestudējumi - "Divpadsmit krēsli" un "Kontrabass"

Jauns.lv

Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) decembra sākumā plānotas divas pirmizrādes - Lielajā zālē Alvja Hermaņa režijā top Iļjas Ilfa un Jevgeņija Petrova "Divpadsmit krēsli", savukārt Mazajā zālē Ģirts Ēcis iestudē Patrika Zīskinda "Kontrabasu", pavēstīja JRT reklāmas un sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Bināne.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Iestudējuma "Divpadsmit krēsli" pirmizrāde plānota 7.decembrī, bet "Kontrabasa" - 12.decembrī.

Hermanis ir "Divpadsmit krēslu" režisors, scenogrāfs un dramatizējuma autors. Iestudējuma kostīmu māksliniece ir Kristīne Jurjāne. Izrādē piedalās aktieri Andris Keišs, Gundars Āboliņš, Ģirts Krūmiņš, Baiba Broka, Guna Zariņa, Sandra Kļaviņa vai Elita Kļaviņa, Jana Čivžele, Vilis Daudziņš, Jevgēnijs Isajevs, Ivars Krasts, Varis Piņķis, Regīna Razuma, Edgars Samītis un Andis Strods.

"Apslēpto dārglietu meklēšana vienā no 12 krēsliem ir iegansts, lai pastāstītu vienu no tiem ebreju stāstiem, kurā smieklīgais un smeldzīgais ir viens un tas pats. Romāns "Divpadsmit krēsli" savā ziņā ir arī Odesas ebreju ielas folkloras apkopojums, kura asinsgrupa ir tā pati, kas Īzaka Bābela Odesas stāstiem, taču tas tika rakstīts padomju kontekstā. Tālaika cenzūra, antisemītisms un citi apstākļi liek uztvert šo romānu kā metaforu varbūt vēl arī kaut kam citam. Interpretāciju iespējas ir atvērtas. Mēs tās izmantosim. Šī stāsta varoņi Ostaps Benders ar savu kompanjonu Kisu sen jau ir folklorizējušies, un vizualizēt tos uz skatuves no mūsu puses ir bezkaunīga un bezcerīga drosme. Mēs par to jau iepriekš atvainojamies," norādījis Hermanis.

Arī Ēcis ir vācu rakstnieka Zīskinda lugas "Kontrabass" iestudējuma režisors un scenogrāfs. Iestudējumā piedalās aktieris Gatis Gāga.

Izrāde būs par cilvēku, kurš palicis viens ar sevi, mūziku un visumu.

"Izvēloties, vecākiem par spīti, muzikanta karjeru un visneparocīgāko, solo spēlei vismazāk atbilstošāko instrumentu, cilvēks pats sevi nolemj bezgala vienmuļai un vientuļai dzīvei – kā vecai lampiņai, kura deg pamestas mājas pagrabā, un vienīgais, kas var mainīt šo dzīvi, ir briesmīgs noziegums," atzinis Ēcis.

BNS/Foto: Lita Krone/LETA