Par latviešu luterāņu baznīcas vadītāju pirmo reizi vēsturē kļūs sieviete
Latviešu luterāņu baznīcas vēsturē pēc pieciem mēnešiem būs vēsturisks brīdis – pirmo reizi tās vadītājas amatā stāsies sieviete – Lauma Zušēvica. Nule paziņots viņas amatā ievešanas datums – 2015. gada 19. aprīlis.
Zuševica stāsies Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) līdzšinējā arhibīskapa Elmāra Ernsta Rozīša vietā.
Prāveste par bīskapi kļūst ar lielu balsu pārsvaru
Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīcā (LELB), kuru vada arhibīskaps Jānis Vanags, šāds solis pagaidām nav iespējams, jo LELB pieturas pie konservatīviem uzskatiem, kas nepieļauj sievietes kļūšanu par garīdznieci. Tas arī ir izraisījis pretrunas ne tikai teologu, bet arī ierindas baznīcēnu vidū. Vairākas teoloģisko izglītību ieguvušās sievietes ir devušās uz ārzemēm, lai kalpotu par garīdzniecēm ārzemju latviešu draudzēs. Tāpat Rīgā darbojas arī LELBĀL jurisdikcijā esoša draudze, par kuras mācītāju šogad kļuva Ieva Puriņa, kuru amatā ieveda LELBĀL arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis.
Rozītis par LELBĀL arhibīskapu bija trīs septiņu gadus ilgušus termiņus pēc kārtas – 21 gadu. Pirms mēneša LELBĀL, kas apvieno latviešu ticīgos visā pasaulē, par savu jauno vadītāju ievēlēja prāvesti Laumu Zušēvicu. Tikko izsludināts viņas konsekrācijas jeb amatā ievešanas datums – 2015. gadā 19. aprīlī pulksten 14.00 ASV Mount Zion (Cionas kalna) baznīcā Milvokos.
LELBĀL Bīskapa vēlēšanu komisija saņēma 196 balsis no draudžu garīdzniekiem un pārstāvjiem desmit valstīs – ASV, Austrālijā, Beļģijā, Jaunzēlandē, Kanādā, Krievijā, Latvijā, Lielbritānijā, Vācijā un Zviedrijā. Ar lielu pārsvaru – 140 balsīm – par bīskapi tika ievēlēta Zušēvica.
Jaunās bīskapes dzīves gājums
Lauma Zušēvica (dzim. Lagzdiņa) dzimusi 1954. gada 3. jūlijā Klīvlandē (ASV). 1976. gadā ieguvusi bakalaura grādu reliģijas zinātnē un valodās Klīvlandes Valsts Universitātē un turpināja studijas Jēlas Universitātē, kur 1978. gadā ieguva maģistra grādu reliģijas zinātnēs, specializējoties Jaunās Derības ekseģēzē un vēsturē. 1980. gadā saņēmusi Jēlas Universitātes M.Ph. grādu reliģiskās zinātnēs. Ordinēta mācītājas amatā 1978. gada 4. jūnijā Klīvlandē.
1979. gadā Zušēvica kļuva par Ņujorkas latviešu draudzes mācītāju. Vēlākos gados viņa darbojās citās Amerikas latviešu draudzēs un vadīja to jaunatnes nozares darbu. 1996. gada februārī arhibīskaps Rozītis viņu ieveda prāvestes amatā un kopš 2005. gada vada LELBĀL draudžu pārvaldi Amerikas kontinentā.
Zušēvica 1980. gada 12. jūlijā apprecējās ar arhitektu Ivaru Zušēvicu, ģimenē aug divas meitas - Zīle un Kaija.
Jāteic, ka Zušēvica nebūs pirmā latviešu bīskape. 2009. gada janvārī Lielbritānijas luterāņu baznīca bīskapes amatā konsekrēja latviešu izcelsmes garīdznieci Jānu Jērumu Grīnberga, kura arī kalpoja LELBĀL draudzēs. Grīnberga bija pirmā bīskapa amatā ievēlētā sieviete Anglijas baznīcas vēsturē.
