Lemberga lietas izskatīšanu AT iekavē arī Bičkoviča došanās pensijā
Augstākās tiesas (AT) bijušā priekšsēdētāja, tagad tiesneša Ivara Bičkoviča lēmums doties pensijā šonedēļ izraisīja spraigas diskusijas Saeimas Juridiskajā komisijā. Iemesls – kāda kasācijas instancē nonākusi lieta, kura bija Bičkoviča lietvedībā līdz pat šai vasarai. Lai gan komisijā neviena apsūdzētā vārds neizskanēja, Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” noskaidroja, ka jautājumus radīja tā dēvētās Aivara Lemberga krimināllietas skatīšanas ilgums, jo līdz ar Bičkoviča aiziešanu tā atkal iekavēsies.
Lieta, kuras numurs beidzas ar “08” – tā procesu, kurā apsūdzēti Ventspils politiķis Aivars Lembergs, viņa dēls Anrijs Lembergs un uzņēmējs Ansis Sormulis, nosauca Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV). Tas notika komisijas sēdē, kurā lēma par Bičkoviča atbrīvošanu no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās. Kā norādīja Judins, lieta, kurai ir jau 17 gadi, vēl līdz jūnijam bija Bičkoviča lietvedībā, bet vispār AT Senātā tā atrodas kopš pagājušās vasaras.
“Un saistībā ar šo lietu es redzu, ka tur sākumā, ja es pareizi saprotu, bija [bijušais AT senators Artūrs] Freiberga kungs – pastrādāja un aizgāja pensijā. Strādāja Bičkoviča kungs – lieta nav pabeigta, nodota citam tiesnesim. Pēc tam nākamais tiesnesis arī sāk iepazīties ar materiāliem, stāsta par to, kā lieta nevirzās uz priekšu varbūt tik ātri tāpēc, ka ir vajadzīgs laiks. Man nav jautājums tieši Bičkoviča kungam. Man ir jautājums par Augstāko tiesu. Vai, jūsuprāt, Augstākā tiesa rīkojas pareizi? Tā vietā, lai aicinātu tiesnesi, kurš ir uzsācis darbu, to pabeigt, tā vietā tieši tā mums notiek visu laiku - jauni tiesneši nāk, un sanāk tā, ka lieta nevirzās tik ātri, cik vajadzētu,” sēdē izteicās Judins.
AT komisijā pārstāvēja Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Aivars Uminskis, kurš nepiekrita ne aizdomām, ka lieta līdz šim ir skatīta par ilgu, ne bažām, ka tagad tā iekavēsies vēl vairāk: “Šajā lietā ir piesaistīti trīs senatori. Trīs senatori strādā ar šo lietu, un katrs pārzina visu darba lauku. Un tādējādi tas, ka Ivars Bičkovičs izlēmis doties izdienas pensijā, tas neietekmēs lietas izskatīšanu. Jo tagad jau laicīgi ir iesaistīts cits tiesnesis Ivara Bičkoviča vietā, un līdz ar to tā pārrāvuma nav. Nu varbūt pāris mēnešus, par to mēs varam runāt – viens, divi mēneši, bet nekādā ziņā tas neietekmēs nozīmīgi lietas izskatīšanu. (..) Mums nebija pamata domāt, ka kāds dosies pensijā, bet tagad mēs esam šo jautājumu izrunājuši, un varu jums apgalvot, ka šī lieta būs ar taisnīgu rezultātu. Un neviens no tiesnešiem, kas tagad sastāvā ir, viņš nedosies izdienas pensijā, kamēr šo lietu nepabeigs.”
Pats Bičkovičs par savas negaidītās došanās pensijā iemesliem neko konkrētu komisijā nepaskaidroja. “Lai neizklausītos, ka es tāds, tā sakot, bēgu vai tā neapzinīgi, vieglprātīgi pametu darbu... Kā jau kolēģis teica, lieta tika saņemta pagājušā gada vasarā, un šā gada agrā pavasarī, šķiet, ka tas bija aprīlis, es darīju zināmu... Tātad, attiecīgi man arī pagājušā gada vasarā situācija bija nedaudz savādāka. Bija apstākļi, kas man šā gada agrā pavasarī lika informēt un pieņemt lēmumu par šo gatavošanos [aiziet]. Varbūt pēc cipariem, teiksim tā, statistiski izskatās, ka tur ir kaut kādi tukšumi bijuši, bet kopš tā brīža, kopš tā aprīļa faktiski tika strādāts,” apgalvoja bijušais AT priekšsēdētājs.
Juridiskās komisijas deputāts Gunārs Kūtris no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas, kuras sastāvā ir divi Aivara Lemberga vadītās partijas “Latvijai un Ventspilij” deputāti, izmaiņas AT uztvēra krietni mierīgāk nekā komisijas vadītājs Judins. Kūtris “de facto” arī apgalvoja, ka komisijas sēdes laikā līdz galam nesaprata, par kuru procesu tika lauzti šķēpi.
“Ja lietas izskatīšana ir uzsākta, tad, protams, mainoties tiesnešu sastāvam, jāsāk skatīt no sākuma lieta, bet ja lietas izskatīšana vēl nav uzsākta, tad tas nozīmē, ka lieta ir jānodod citam tiesnesim, trešajam tiesnesim, kas šo lietu iepazīst. Ja šim tiesnesim ir pietiekami daudz laika, lai iepazītos, iespējams, ka nekas daudz būtiski nekavēsies. Ja jūs teicāt, kura gada, 2008. gada lieta tā bija? (..) Tad es teikšu, ka pāris mēneši šādā garuma lietā lietas izskatīšanas termiņu būtiski vairs nepagarina. Tas ir smieklīgi garš termiņš,” norāda politiķis un jurists Kūtris.
Vai Lembergs, kurš pirms trim gadiem bija ZZS premjera amata kandidāts, tāds varētu būt arī pēc gada gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, Kūtris nezinot. Esot jāvaicā, vai Lembergs pats to gribētu, un arī jāskatās, cik ātri AT izskatīs viņa lietu.
Sagadījās, ka tai pašā sēdē Saeimas Juridiskā komisija lēma arī par senatora amata konkursā uzvarējušā advokāta Jāņa Rozenberga apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi. Pilnīgi skaidrs ir tas, ka Lemberga lietas skatīšanā Rozenbergs piedalīties nevarēs – to atzīst viņš pats: “Es aizstāvu šajā lietā savu klientu Ansi Sormuli jau tur padsmit gadus, un par apelācijas instances spriedumu lietā ir mana kasācijas sūdzība. Protams. (..) Nu, šī nav vienīgā. Es domāju, ka Senātā šobrīd ir izskatīšanā vairākas manas kasācijas sūdzības. Ir pilnīgi skaidrs, ka pēc likuma un arī gluži loģiski es pats šo lietu skatīšanā piedalīties nevarēšu un nedrīkstēšu. Un es domāju, ka pārējie senatori lieliski tiks ar savu darbu galā tā, kā tas ir likumā paredzēts. Nezinu, manuprāt, nekādi sarežģījumi būt nevarētu.”
Ja Saeima Rozenbergu tiesneša amatā apstiprinās, darbu AT viņš lūdzis sākt no 1. decembra – līdz tam viņam vēl vajadzēs sakārtot attiecības ar klientiem, atrodot savu aizstājēju. AT Rozenbergam būs jāsastrādājas arī ar bijušo virsprokuroru Māri Leju, kurš kopš šī gada ir Krimināllietu departamenta senators. Par viņu līdzšinējais advokāts saka: nereti esam tiesas zālēs rūpīgi vicojušies viens ar otru procesos pretējās pusēs, tāpēc ticu, ka būsim lieliski kolēģi.
