Vairums latviešu no Eiropas Savienības gaida lielāku iesaisti drošības jautājumu risināšanā
foto: Valsts prezidenta kaceleja
90% aptaujāto latviešu norāda, ka vēlas ciešāku Eiropas Savienības dalībvalstu sadarbību kopīgu problēmu risināšanā.
Sabiedrība

Vairums latviešu no Eiropas Savienības gaida lielāku iesaisti drošības jautājumu risināšanā

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Eiropas Parlamenta jaunākā Eirobarometra aptauja atklāj, ka eiropieši vēlas, lai Eiropas Savienība aktīvāk iesaistās viņu aizsardzībā un spēcīgāk risina globālos izaicinājumus. Īpaši skaidri tas redzams Latvijā – 76% iedzīvotāju uzskata, ka ES jāspēlē lielāka loma krīžu un drošības risku novēršanā (ES vidēji – 68%).

Vairums latviešu no Eiropas Savienības gaida lielā...

Vienlaikus 90% aptaujāto Latvijā norāda, ka vēlas ciešāku valstu sadarbību kopīgu problēmu risināšanā, un 77% (gan Latvijā, gan ES kopumā) uzskata, ka ES nepieciešami lielāki finanšu resursu, lai efektīvi rīkotos mainīgajā ģeopolitiskajā vidē.

Iedzīvotāju skatījumā galvenajām ES prioritātēm būtu jābūt aizsardzībai un drošībai – to kā būtisku jomu izceļ 42% Latvijas iedzīvotāju (ES vidēji – 37%). Tāpat svarīgas iedzīvotājiem šķiet konkurētspējas, ekonomikas un rūpniecības tēmas (37% Latvijā, 32% ES). Runājot par konkrētām problēmām, ko Eiropas Parlamentam būtu jārisina vispirms, iedzīvotāji Latvijā un citviet Eiropā visbiežāk min inflāciju un dzīves dārdzību (41%), drošību (Latvijā – 41%, ES – 34%) un sociālo atstumtību (Latvijā – 36%, ES – 31%).

Vairums eiropiešu uzskata, ka svarīgākie projekti jāfinansē tieši no ES budžeta, nevis individuāli no dalībvalstu līdzekļiem – šo ideju atbalsta 79% aptaujāto Latvijā un 78% visā Savienībā. Lai šāds finansējums būtu efektīvs un sabiedrībai pieņemams, iedzīvotāji uzsver pārredzamības nozīmi. 90% Latvijas iedzīvotāju (un 91% ES līmenī) ir pārliecināti, ka Eiropas Parlamentam jādod pieeja visai nepieciešamajai informācijai un resursiem, lai tas varētu pienācīgi uzraudzīt izdevumu izlietojumu. Turklāt 88% Latvijā un 85% ES piekrīt, ka ES finansējuma saņemšanai valstīm jāievēro demokrātijas un tiesiskuma principi.

Aptauja arī rāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju apzinās ES ietekmi uz savu ikdienu – 72% ES, bet Latvijā šo atzīst 61%. Tomēr tikai puse ES iedzīvotāju (Latvijā – 45%) šo ietekmi vērtē kā viennozīmīgi pozitīvu. Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju to uzskata par neitrālu, bet negatīvi ES ietekmi vērtē tikai 15%.

73% eiropiešu uzskata, ka viņu valstis ir ieguvušas no dalības ES – tikpat daudz arī Latvijā. Kā svarīgākos ieguvumus cilvēki min drošības stiprināšanu (LV – 39%, ES – 37%), uzlabotu sadarbību starp valstīm (LV – 30%, ES – 36%) un atbalstu ekonomikas attīstībai (abos līmeņos – 29%).

“Eiropas Savienības pilsoņi vēlas, lai Eiropa fokusētos uz drošību un ekonomiku. Viņiem svarīga ir ES stabilitāte un tiek sagaidīts, ka Eiropas balss šajos svārstīgajos laikos būs stipra un vienota,” uzsver Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola. “Parlaments ir ieklausījies, un tagad līdzekļi jāiegulda iedzīvotājiem būtiskajos jautājumos.”