Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs valdības plānoto bāriņtiesu reformu vērtē atzinīgi

Viņš atzina, ka rosinājums atcelt vecuma slieksni varētu risināt cilvēku trūkumu šajos amatos.

Viņaprāt, patlaban spēkā esošais 30 gadu vecuma ierobežojums šiem amatiem ir diezgan liels. Ņemot vērā, ka pēc vidusskolas un līdz 25 gadu vecumam cilvēks var būt paspējis apgūt mācību programmas arī citās specialitātēs, kas atbilst arī bāriņtiesu darbības specifikai, jau 25 gadu vecumā būtu atbilstoši būt bāriņtiesas loceklim, uzskata Krasnogolovs.

Šiem amatiem atbilstoša ir arī juridiskā un pedagoģiskā izglītība, viņš uzsvēra. Arī priekšlikums atļaut uz šiem amatiem pretendēt cilvēkiem ar izglītību sociālās labklājības vai policijas darba programmās, viņa vērtējumā, varētu uzlabot situāciju.

Krasnogolovs gan norādīja, ka nebūtu vēlama situācija, kad "aizplūst" kolēģi no policijas vai sociālā dienesta, kur arī ir cilvēkresursu problēmas.

Viņaprāt, kopumā būtu vērts paplašināt bāriņtiesu locekļu amatiem atbilstošās izglītības programmas, jo daudzās no tām tiek aptverts pietiekami plašs un bāriņtiesas locekļa amatam atbilstošs zināšanu loks.

Savukārt ieceri bāriņtiesām noteikt pienākumu lemt par audžuģimenes statusa izbeigšanu arī tajos gadījumos, kad audžuģimene bez pamatota iemesla sešus mēnešus (nepārtraukti) neuzņem vai atsakās uzņemt bērnu, būtu "jāiedzīvina, lai saprastu", viņš pauda.

Viņš stāstīja, ka patlaban Latvijā ir daudz audžuģimeņu, kuras ilgstoši ir bez bērna. Audžuģimene ir saņēmusi statusu, bet nepilda savus audžuģimenes pienākumus, jo nereti, iespējams, šādas ģimenes mērķis, visticamāk, ir nevis būt audžuģimenei, bet jau būt par bērna "nākotni" - adoptēt bērnu, viņš skaidroja.

Asociācijas loceklis uzsvēra, ka audžuģimenes mērķis ir atšķirīgs no adoptētāju mērķa, līdz ar to ir nepieciešams izvērtēt audžuģimeņu motivāciju.

Nākamotrdien, 2.septembrī, notiks asociācijas valdes sēde. Savukārt septembra beigās notiks asociācijas biedru kopsapulce, lai lemtu par turpmākajiem darba jautājumiem.

Jau vēstīts, ka cilvēkresursu trūkuma risināšanai bāriņtiesās plānots atcelt prasību, kas nosaka, ka bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa amata pienākumus var pildīt tikai no 30 gadu vecuma, paredz otrdien valdībā atbalstītie Labklājības ministrijas (LM) rosinātie grozījumi Bāriņtiesu likumā.

Izmaiņu pamatojumā norādīts, ka esošie darbinieki ir pārslogoti un profesionāli izdeguši, kas izteikti negatīvi ietekmē bāriņtiesu spēju kvalitatīvi veikt savus uzdevumus. Tostarp vairums izsludināto bāriņtiesas amatu konkursu beidzas bez rezultāta.

LM uzsver, ka tās mērķis ir nodrošināt, lai uz personu privāto dzīvi attiecināmus lēmumus pieņem ne tikai profesionāli sagatavoti speciālisti, bet arī ar praktisku darba un dzīves pieredzi, tādējādi uzlabojot bāriņtiesas uzdevumu izpildi un pieņemto lēmumu kvalitāti.

Ministrijā skaidro, ka 30 gadu vecuma ierobežojums minēto amatu pienākumu pildīšanai "objektīvi nav pamatots, jo mūsdienu apstākļos piemītošas personiskās prasmes, kompetence un profesionālās zināšanas ir izšķiroši svarīgākas nekā noteikta vecuma sasniegšana, turklāt vecuma ierobežojums pats par sevi ir uzskatāms par diskriminējošu."

Tā vietā bāriņtiesas amatu pretendentiem izvirzāmajām prasībām jābūt samērīgām ar veicamā darba uzdevumiem, kur atbilstību amatam nosaka iegūtā izglītība, profesionālās zināšanas un profesionālā pieredze, atzīst LM.

Tāpat likumprojekts paredz, ka uz amatu bāriņtiesā var pretendēt persona, kas ieguvusi augstāko izglītību izglītības programmu grupā "Sociālā labklājība" un "Policijas darbs", kas, LM ieskatā, ļaus piesaistīt speciālistus arī ar pieredzi sociālajos jautājumos un tiesību aizsardzības jomā, un kuriem ir prasmes konfliktu risināšanā un juridisko jautājumu izpratnē.

Cita starpā likumprojekts nosaka bāriņtiesām pienākumu lemt par audžuģimenes statusa izbeigšanu arī tajos gadījumos, kad audžuģimene bez pamatota iemesla sešus mēnešus (nepārtraukti) neuzņem vai atsakās uzņemt bērnu.

Par likumprojektu vēl būs jālemj Saeimā.