Septiņi kandidāti vēlas ieņemt Latvijas Nacionālā arhīva direktora amatu

Amata konkurss, kas tika izsludināts 29.jūlijā, norisināsies trīs kārtās. Pirmās kārtas laikā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām.

Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēs uz komisijas uzdotajiem jautājumiem un prezentēs savu redzējumu par LNA turpmākās attīstības piedāvājumu pieciem gadiem, kurā norādīti tā īstenošanas veidi un līdzekļi.

Savukārt konkursa trešajā kārtā tiks vērtētas pretendentu vadības kompetences: komandas vadīšana, organizācijas vērtību apzināšanās, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, pārmaiņu vadīšana.

Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents vai pretendenti tiks ieteikti kultūras ministrei. LNA direktoru pēc kultūras ministres ierosinājuma amatā ieceļ Ministru kabinets.

LNA direktora alga būs 4363 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vada Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs. Komisijas sastāvā ir Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone, KM valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Baiba Mūrniece, Kultūras informācijas sistēmu centra direktors Armands Magone un Latvijas arhīvistu biedrības valdes locekle, Valsts kases biroja vadītāja vietniece Jeļena Feofilova.

Tāpat par pretendentu novērtēšanas procesa neatkarīgajiem novērotājiem tiks uzaicināti Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Andrejs Jirgensons, Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Edvīns Krieviņš un KM Kultūrpolitikas departamenta Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vadītāja Līga Dimante.

KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule iepriekš skaidroja, ka saskaņā ar Valsts civildienesta likumu viena un tā pati persona var būt iestādes vadītājs ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Pašreizējā LNA direktore Māra Sprūdža amata pienākumus pilda kopš 2011.gada 1.janvāra. 2015.gadā viņai tika pagarināts pilnvaru termiņš līdz 2020.gadam, savukārt 2020.gadā termiņš tika atkārtoti pagarināts līdz 2025.gadam.

Sešus mēnešus pirms termiņa beigām ministram jāpieņem lēmums par iestādes vadītāja pārcelšanu citā amatā valsts interesēs vai par atbrīvošanu no amata sakarā ar termiņa izbeigšanos.

KM pārstāve skaidroja, ka tiklīdz būs pieņemts Ministru kabineta lēmums, ministrija lūgs Valsts kanceleju organizēt atklātu konkursu uz LNA direktora amata vietu, savukārt Sprūdža turpinās pildīt LNA direktora amata pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām 31.decembrī.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Sprūdža dzimusi 1972.gadā, beigusi Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas tehnoloģijas fakultāti, iegūstot inženiera-ķīmiķa konservācijas un restaurācijas tehnoloģijā kvalifikāciju.

Sprūdža ir strādājusi par arhīvisti-restauratori Centrālajā mikrofotokopēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorijā, Dokumentu saglabāšanas daļas vadītāju, Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas ģenerāldirektora vietnieci un Latvijas Valsts arhīva direktori.