Aizsardzības ministrija identificējusi finansējuma apjomu un jomas SAFE finanšu instrumenta saņemšanai
foto: Evija Trifanova/LETA
Nacionālo Bruņoto spēku rīkotais M3 amfībiju sistēmas mobilitātes demonstrācijas pasākums Daugavā pie Skrīveriem.
Sabiedrība

Aizsardzības ministrija identificējusi finansējuma apjomu un jomas SAFE finanšu instrumenta saņemšanai

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Otrdien, 22. jūlijā, Ministru kabinets izvērtēja iespējamu Nacionālo bruņoto spēku spēju paātrinātu attīstību, izmantojot Eiropas Savienības izveidoto Security Action for Europe (SAFE) instrumentu.

Aizsardzības ministrija identificējusi finansējuma...

“Mēs esam skaidri definējuši Latvijas aizsardzības prioritātes, kurām ir nepieciešams papildu finansējums. Konkrētā finanšu instrumenta izmantošana, aizņemoties finanšu resursus uz izdevīgiem nosacījumiem, Latvijai ļautu vairāk ieguldīt Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanā un NATO spēju mērķu ieviešanā,” norāda aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

SAFE ir Eiropas Savienības izveidots finanšu instruments, kas ļauj tās dalībvalstīm aizņemties no Eiropas Komisijas papildu finanšu resursus kritisko aizsardzības spēju iztrūkumu mazināšanai, kā arī veicina aizsardzības investīciju palielināšanu un Eiropas aizsardzības industrijas stiprināšanu. Vienlaikus SAFE ir aizdevuma instruments, nevis grants, un tajā pieejamais finansējums ir uzlūkojams kā atbalsta mehānisms aizsardzības vajadzību izpildei, nevis kā budžeta palielinājums.

Līdz šī gada 29. jūlijam Aizsardzības ministrijai ir jāizsaka Eiropas Komisijai sākotnējā interese par SAFE finanšu instrumenta izmantošanu, iesniedzot sarakstu ar SAFE virzāmajām spēju jomām, kā arī minimālo un maksimālo finansējuma vajadzību. Aizsardzības ministrija sadarbībā ar citu nozaru ministrijām ir sagatavojusi sarakstu ar vajadzībām nacionālās aizsardzības un drošības stiprināšanai, identificējot to ieviešanai nepieciešamo finansējumu. Attīstot konkrētās spējas caur SAFE, tiktu nodrošināta savlaicīgāka nacionālo aizsardzības mērķu un Latvijai iedalīto NATO spēju mērķu ieviešana, nodrošinot projektu gatavību līdz 2030. gadam.

Latvijas aizsardzības minimālo vajadzību veido gan esošie un plānotie aizsardzības spēju iepirkumu projekti, tostarp austrumu robežas stiprināšanas projekti, gan papildus identificētās vajadzības savlaicīgākai NATO spēju mērķu prasību izpildei un atbalsts Ukrainai.

Savukārt Latvijas maksimālā iezīmētā vajadzība ietver arī Satiksmes, Veselības un Iekšlietu ministriju virzītos projektus, kas tiešā veidā atbalstītu nacionālo aizsardzības un drošības interešu ieviešanu.

Pēc sākotnējās intereses iesniegšanas Eiropas Komisija sniegs izvērtējumu par visām SAFE aizdevumā ieinteresētajām valstīm potenciāli piešķiramo finansējuma apjomu.