Šī iemesla dēļ Latvija ik gadu zaudē 12 miljonus un vairāk nekā 74 darba vietas

• Tikai vienas ES mēroga operācijas ietvaros atbildīgās  iestādes konfiscēja viltotus pārtikas produktus 91 miljona eiro vērtībā.
• Vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ir viens no augstākajiem viltojumu rādītājiem salīdzinājumā ar citiem produktiem, un to pārdošanas apjoma zaudējumi ES sasniedz 2,289 miljardus eiro, bet zaudēto darba vietu skaits — gandrīz 5700. Latvijā šajā nozarē ik gadu tiek zaudēti 12 miljoni eiro no pārdošanas apjoma un vairāk nekā 74 darba vietas.
• Viltotajos pārtikas produktos un dzērienos tiek atrastas bīstamas vielas, tostarp metanols, dzīvsudrabs un toksiski pesticīdi.
• Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir kvalitātes un autentiskuma apliecinājums. Eiropas Savienībā reģistrēti vairāk nekā 3600 produkti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

“Kas ir uz jūsu galda?” - tas ir jautājums, ko uzdod Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) savā kampaņā  “Pasaules viltoto produktu apkarošanas diena”, kurā tiek izgaismoti patiesie draudi, ko rada viltotie pārtikas produkti un dzērieni visā ES. Šī iniciatīva ir atbildes solis  nesenajiem ziņojumiem, kuros secināts, ka viltojumi pārtikas produktu un dzērienu nozarē joprojām rada nopietnus risku patērētāju veselībai, kā arī kaitē Eiropas ekonomikai un kulinārijas mantojumam.

Viltojumi parasti tiek asociēti ar luksusa precēm vai apģērbu un modes nozari. Tomēr saskaņā ar 2022. gada intelektuālā īpašuma noziegumu draudu novērtējumu pārtikas produkti — jo īpaši cepumi, makaroni, čipsi un saldumi — bija otrā visvairāk konfiscētā produktu kategorija uz ES ārējām robežām 2020. gadā.

Nesenie atklājumi izgaismo šo noziedzīgo darbību satraucošo apmēru. Eiropola 2025. gada Ziņojumā par smago un organizēto noziedzību Eiropas Savienībā (SOCTA) uzsvērts, ka e-komercijas izaugsme ir radījusi krāpniekiem jaunas iespējas izplatīt viltotus pārtikas produktus, tādējādi patērētājiem kļūstot arvien grūtāk atšķirt autentiskus produktus no viltojumiem. Noziedznieki manipulē ar pārtikas produktu marķējumu un iepakojumu, kā arī pielāgo ražošanas procesus, mērķtiecīgi atdarinot augstāka labuma produktus.

Tiesībaizsardzības iestāžu operācijas reālajā vidē arī ir atklājušas šīs problēmas lielos apmērus. Kopīgajā Europol un Interpol operācijā OPSON, kas tiek veikta katru gadu, 2024. gadā tika konfiscēti viltoti un nestandarta pārtikas produkti 91 miljona eiro vērtībā.

EUIPO izpilddirektors Žoao Negrao (João Negrão): “Viltotie pārtikas produkti un dzērieni ir nopietns drauds iedzīvotāju veselībai. Mūsu kampaņas mērķis ir nodrošināt patērētājus ar zināšanām, kas ļautu viņiem sevi aizsargāt, vienlaikus atbalstot godprātīgus uzņēmumus, kas ievēro ES kvalitātes standartus. Šī ir cīņa, kura mums jāizcīna kopā – atbildīgajām iestādēm, ražotājiem un patērētājiem.”

Draudi veselībai joprojām ir galvenā problēma. 2021. gada SOCTA ziņojums  brīdina, ka viltotajos pārtikas produktos ir atrastas bīstamas vielas, piemēram, metanols, dzīvsudrabs, fipronils un dažādi insekticīdi vai pesticīdi.

Dzērienu jo īpaši alkoholisko dzērienu, viltošana joprojām ir būtiska problēma, un organizētās noziedzīgās grupas izmanto sarežģītas shēmas, lai maldinātu patērētājus. Viltojumu ražotāji bieži atkārtoti izmanto oriģinālās pudeles vai izgatavo viltotas etiķetes, ko uzlīmē uz tukšām pudelēm, lai patērētāji un atbildīgās iestādes nespētu atšķirt oriģinālos produktus no viltotiem.

Arī no ekonomikas skatupunkta, saskaņā ar EUIPO datiem, vīnu un stipro alkoholisko dzērienu nozare bija viena no tām, kas 2013.–2017. gadā visvairāk cieta no viltojumiem. Kopumā ES viltotu preču dēļ ik gadu tika zaudēti 2 289 miljoni eiro no pārdošanas apjoma, ka arī gandrīz 5 700 darba vietas. Arī nodokļu zaudējumi no šiem produktiem bija ievērojami, sasniedzot 2 068 miljonus eiro.

Visbiežāk Ķīna un Turcija bija tās valstis, no kurām 2019. un 2020. gadā uz ES ārējās robežas tika konfiscēts visvairāk viltotu pārtikas produktu un dzērienu.

Ģeogrāfiskās norādes 

Pārtikas un dzērienu rūpniecība ir ES ekonomikas stūrakmens, kas būtiski veicina reģionālo attīstību, nodarbinātību un darba vietu radīšanu. No vīniem līdz tradicionālajiem pārtikas produktiem – ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN) ļauj patērētājiem uzticēties kvalitatīviem produktiem un atšķirt tos, vienlaikus palīdzot ražotājiem veiksmīgāk izplatīt savus produktus. Šīs norādes aizsargā produktu nosaukumu, kas cēlies no konkrētiem reģioniem un kam ir unikāla kvalitāte vai īpašības.

ES ĢIN sistēma ietver aizsargāto nosaukumu (AN), aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN) un garantēto tradicionālo īpašību (GTS) marķējumu. Šie sertifikāti saglabā Eiropas bagāto kulinārijas mantojumu un sniedz patērētājiem garantiju par patieso autentiskumu un kvalitāti. Pašlaik Eiropas Savienībā ir reģistrēti vairāk nekā 3600 produkti ar ģeogrāfiskām norādēm.

Francija, Itālija un Vācija ir līderes gan ĢIN produktu ražošanā, gan patēriņā, un Francija vien veido gandrīz 32 % no ES ĢIN produktu pārdošanas apjoma. Vīns veido 54 % no kopējā ĢIN patēriņa ES, kas to padara īpaši neaizsargātu pret viltošanu. Citi produkti, kurus īpaši ietekmē viltošana, ir olīveļļa, alus, gaļa, siers un piena produkti.

Kā patērētāji var sevi aizsargāt? 

EUIPO kampaņa “Kas ir uz jūsu galda?” sniedz praktiskus padomus patērētājiem, kā pasargāt sevi no viltotiem produktiem. Patērētāji tiek stingri aicināti iegādāties produktus no oficiāliem mazumtirgotājiem un izplatītājiem, kā arī tikai no oficiālajām zīmolu tīmekļa vietnēm, lai izvairītos no viltotiem produktiem un pakaļdarinājumiem. Produktu marķējuma un izcelsmes pārbaude un sertifikācijas logotipu pārbaude var palīdzēt atpazīt produkta īsteno izcelsmi. Patērētājiem jo īpaši jāpievērš uzmanība oficiālajām ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (ĢIN), piemēram, AĢIN, ĢIB un AĢS, lai pārliecinātos par iegādāto produktu autentiskumu.

Būtiski ir arī rūpīgi pārbaudīt iepakojumu un pašu produktu, jo viltotiem produktiem bieži ir manāmi apdares defekti vai pareizrakstības kļūdas. Produkta izcelsmes pārbaudē var palīdzēt arī autentiskuma pārbaudes rīki, piemēram, QR kodi un hologrammas. EUIPO ir publicējis viltoto preču un pirātisma apkarošanas tehnoloģiju rokasgrāmatu, kurā iekļautas vairāk nekā 40 tehnoloģijas, kas var palīdzēt uzņēmējiem aizsargāt savus zīmolus.

Viltotu preču izņemšana

Pārtikas produktu un dzērienu viltošana un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu ļaunprātīga izmantošana ir nopietns un smags noziegums, kas jāapkaro starptautiskā līmenī. EUIPO aktīvi iesaistās viltojumu apkarošanā visā ES. Tā sadarbojas ar dažādām organizācijām un atbildīgajām iestādēm, tostarp policiju un tiesību īpašniekiem, lai uzlabotu pārrobežu sadarbību un tiesību aizsardzību Eiropā.

Augsta līmeņa operācijas, piemēram, OPSON (kas sengrieķu valodā nozīmē “pārtika”), palīdz izņemt no tirgus viltotus un nestandarta pārtikas produktus un dzērienus. 2024. gada operācijā OPSON, ko koordinēja Eiropol un Interpol sadarbībā ar dažādām atbildīgajām iestādēm 29 Eiropas valstīs, kā arī pārtikas un dzērienu ražotājiem, tika konfiscētas 22 000 tonnu pārtikas un aptuveni 850 000 litru (galvenokārt alkoholisko) dzērienu 91 miljona eiro vērtībā. Operācijas rezultātā tika likvidēti 11 noziedzīgo organizāciju tīkli un tiesībsargājošajām iestādēm tika ziņots par 278 personām saistībā ar viltojumiem. Šo operāciju ietvaros EUIPO sniedz ekspertu atzinumus par intelektuālā īpašuma tiesībām, īpaši par preču zīmēm un ģeogrāfiskajām norādēm, kā arī piedāvāja apmācības un cieši sadarbojās ar tiesībaizsardzības iestādēm, lai apkarotu preču viltošanu.

Kā liecina EUIPO ziņojumi, viltoto preču ražošana un izplatīšana bieži ir tiešā veidā saistīta ar organizēto noziedzību — darbībām, kas kaitē godprātīgai un likumīgai uzņēmējdarbībai, apdraud patērētāju veselību un palīdz finansēt cita veida smagus noziegumus, piemēram, narkotiku tirdzniecību, naudas atmazgāšanu, kibernoziedzību, krāpšanu un pat terorismu.

Par EUIPO

ES Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) ir viena no lielākajām decentralizētajām aģentūrām Eiropas Savienībā, kas atrodas Alikantē, Spānijā. EUIPO kopš 1994. gada pārvalda ES preču zīmju reģistrāciju un kopš 2003. gada — dizainparaugu reģistrāciju, kas ir intelektuālā īpašuma tiesības, kuras aptver visas 27 Eiropas Savienības dalībvalstis. 2023. gadā aģentūra savai darbības jomai pievienoja vēl vienu intelektuālā īpašuma tiesību veidu — amatniecības un rūpnieciskās ģeogrāfiskās norādes. EUIPO arī veic sadarbības pasākumus ES un starptautiskā līmenī, lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus intelektuālā īpašuma jomā, un ir Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra mītnes vieta. 2024. gadā EUIPO piekto reizi tika atzīts par visinovatīvāko intelektuālā īpašuma biroju pasaulē.