TEKSTA TIEŠRAIDE. pašvaldību vēlēšanās balsošana ir beigusies, sākusies nodoto biļetenu skaitīšana

Latgalē līdz plkst.16, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, lielākā aktivitāte bija Preiļu novadā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Preiļu novadā līdz šim nobalsojuši kopumā 42,67% balsstiesīgo, seko Rēzekne, kurā nobalsojuši 41,52% balsstiesīgo,

Balvu novads - 40,06%, Līvānu novads - 38,92%, Daugavpils - 36,36%, Ludzas novads - 34,13%, Krāslavas novads - 31,77%, Rēzeknes novads - 29,34% un Augšdaugavas novads - 28,31%.

Vēlēšanās sestdien var balsot no plkst.8 līdz 20.

Šogad atšķirībā no iepriekšējo gadu pašvaldības vēlēšanām vēlēt ir iespējams jebkurā savas pašvaldības iecirknī.

Zemgalē līdz plkst.16, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, lielākā aktivitāte bija Jēkabpils novadā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Jēkabpils novadā līdz šim nobalsojuši 39,08% balsstiesīgo, seko Jelgava, kurā nobalsojuši 38,87%, Tukuma novads - 36,76%, Jelgavas novads - 36,17%, Dobeles novads - 35,34%, Bauskas novads - 33,95% un Aizkraukles novads - 32,53%.

Vēlēšanās sestdien var balsot no plkst.8 līdz 20.

Šogad atšķirībā no iepriekšējo gadu pašvaldības vēlēšanām vēlēt ir iespējams jebkurā savas pašvaldības iecirknī.

Kurzemē līdz plkst.16, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, lielākā aktivitāte bija Dienvidkurzemes novadā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Dienvidkurzemes novadā līdz šim nobalsojis kopumā 38,41% balsstiesīgo, seko Saldus novads - 37,51%, Liepāja - 36,65%, Talsu novads - 34,27%, Ventspils novads - 34,18%, Ventspils - 34,02% un Kuldīgas novads - 32,55%.

Vēlēšanās sestdien var balsot no plkst.8 līdz 20.

Šogad atšķirībā no iepriekšējo gadu pašvaldības vēlēšanām vēlēt ir iespējams jebkurā savas pašvaldības iecirknī.

Vidzemē līdz plkst.16, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, lielākā aktivitāte bija Ādažu novadā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Ādažu novadā līdz šim nobalsojuši 44,87% balsstiesīgo, seko Siguldas novads, kurā nobalsojuši 44,24%, Ķekavas novads, kurā nobalsojuši 43,41%, Ogres novads, kurā nobalsojuši 42,57%, Mārupes novads, kurā nobalsojuši 42,09%,

Alūksnes novads, kurā nobalsojuši 41,54%, Valkas novads, kurā nobalsojuši 41,45%, un Jūrmala, kurā nobalsojuši 40,07% balssteisīgo.

Cēsu novadā nobalsojuši 39,49% balsstiesīgo, Saulkrastu novadā - 38,71%, Salaspils novadā - 38,58%, Valmieras novadā - 38,56%, Smiltenes novadā - 38,35%, Ropažu novadā - 38,21%, Madonas novadā - 37,77%, Limbažu novadā - 37,54%, Olaines novadā - 35,53% un Gulbenes novadā - 33,89%.

Vēlēšanās sestdien var balsot no plkst.8 līdz 20.

Šogad atšķirībā no iepriekšējo gadu pašvaldības vēlēšanām vēlēt ir iespējams jebkurā savas pašvaldības iecirknī.

Iespējams, lielo vēlēšanu aktivitāti līdz šim varētu būt stimulējušas arī pēdējo dienu politiskās provokācijas, šādu minējumu aģentūrai LETA izteica politologs Juris Rozenvalds.

Viņš sacīja, ka notikumi Saeimā ceturtdien varētu būt atstājuši ietekmi uz vēlēšanu aktivitāti.

Tostarp viņš pieļāva, ka pēdējo dienu politiskās provokācijas varētu būt mobilizējušas vismaz daļu no krievvalodīgo elektorāta. Politologs gan nebija pārliecināties, uz kuru pusi šī mobilizācija notikusi. "Neesmu pārliecināts, ka [deputāta Alekseja] Rosļikova (Stabilitātei) izgājiens ir vainagojies ar to, ka vairāk balso tieši par viņu," sacīja Rozenvalds.

Jāpiebilst, ka Rosļikova "performanci" jau ar prieku komentējuši gan Kremļa diktatora Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs, gan odiozais eksprezidents Dmitrijs Medvedevs.

Tāpat viņš pieļāva varbūtību, ka zināmu lomu vēlēšanu aktivitātē varētu būt devis arī Nacionālās apvienības (NA) demaršs.

Rozenvalds atzīmēja, ka "bedre", kas bija pagājušajās vēlēšanās 2021.gadā, ir pārvarēta, un iemesli tam varētu būt dažādi.

Kopumā visas partijas savus vēlētājus arī pietiekami aktīvi aicinājušas iesaistīties vēlēšanās, un tas uz cilvēkiem atstājis iespaidu, viņš sprieda. Būtiski, ka aktivitāte, salīdzinot ar pagājušajām pašvaldību vēlēšanām, ir pieaugusi arī reģionos, uzsvēra politologs.

Politologs lēsa, ka varētu būt reāli pietuvoties 2013.gada vēlēšanu aktivitātes līmenim, kas sasniedza 45,99%.

Jau ziņots, ka šajās pašvaldību vēlēšanās vēlētāju aktivitāte līdz plkst.16 jau pārsniegusi aktivitāti kopumā pagājušajās pašvaldības vēlēšanās.

Tostarp Rīgā šajās pašvaldību vēlēšanās līdz plkst.16, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, balsi atdevuši 43,36% balsstiesīgo iedzīvotāju, kamēr pagājušajās pašvaldību vēlēšanās, kas Rīgā notika 2020.gada augustā, vēlēšanās nobalsoja kopumā 40,58% balsstiesīgo.

Vidzemē šajās pašvaldību vēlēšanās līdz plkst.16 nobalsojuši kopumā 40,04% balsstiesīgo, kamēr iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kas notika 2021.gada jūnijā, Vidzemē nobalsoja kopumā 36,61% balsstiesīgo.

Zemgalē šajās pašvaldību vēlēšanās līdz plkst.16 nobalsojuši kopumā 36,38% balsstiesīgo, kamēr iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās nobalsoja kopumā 31,22%, Kurzemē šajās pašvaldību vēlēšanās nobalsojuši kopumā 35,66% balsstiesīgo, kamēr iepriekšējās vēlēšanās nobalsoja kopumā 31,54%, bet Latgalē šajās pašvaldību vēlēšanās līdz plkst.16 nobalsojuši 35,52% balsstiesīgo, kamēr iepriekšējās vēlēšanās nobalsoja kopumā 34,05% balsstiesīgo.

Kopumā šajās pašvaldību vēlēšanās var piedalīties 1 377 183 Latvijas iedzīvotāji.

Līdzšinējo lielo pašvaldību vēlēšanu aktivitāti var saistīt ar to, ka notikusi iepriekšēja balsošana vairāku dienu garumā un vēlēšanas norit "normalizētos apstākļos", aģentūrai LETA pauda politologs un sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" direktors Filips Rajevskis.

Viņš atgādināja, ka pagājušās pašvaldību vēlēšanas "bijušas greizas" vairāku iemeslu dēļ. Procesu ietekmēja tas, ka Rīgā notika ārkārtas vēlēšanas, kas notika atsevišķi un atrauti no citām vietām, tādējādi mazinot kopējo interesi. Tāpat vēlēšanu norisi negatīvi ietekmēja arī Covid-19 pandēmija.

"Tā lielā cerība, raugoties uz datiem, ir, ka mēs atgriežamies pie normas - pie normāla stāvokļa, kad ir normāla līdzdalība un vēlēšanu norise," sacīja Rajevskis.

Jau vēstīts, ka pašvaldību vēlēšanās līdz plkst.16, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, provizoriski nobalsojuši kopumā 39% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publiskotie dati.

Kopumā šajās pašvaldību vēlēšanās var piedalīties 1 377 183 Latvijas iedzīvotāji. Vēlēšanās sestdien var balsot līdz plkst.20.

Šogad atšķirībā no iepriekšējo gadu pašvaldības vēlēšanām vēlēt ir iespējams jebkurā savas pašvaldības iecirknī.

Pašvaldību vēlēšanās cietumos kopumā nobalsojuši 872 ieslodzītie, paziņojusi Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP). Kopumā 4.jūnijā un sestdien nobalsoja 872 ieslodzītie. Sestdien nobalsoja 198 ieslodzītie, no kuriem 99 vēlētāja pienākumu izpildīja Rīgas Centrālcietumā.

Rīgas Centrālcietumā balsošanu novēroja Valsts drošības dienesta pārstāvji. Arī citos cietumos bija novērotāji no vēlēšanu iecirkņa un vēlēšanu komisijas.

Starpgadījumu vēlēšanu procesā nebija.

Jau ziņots, ka pašvaldību vēlēšanās līdz plkst.16, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, provizoriski nobalsojuši kopumā 39,24% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publiskotie dati.

Lielākā aktivitāte līdz šim bijusi Rīgā. Rīgā šajās pašvaldību vēlēšanās līdz plkst.16, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, balsi atdevuši 43,36% balsstiesīgo iedzīvotāju, kamēr pagājušajās pašvaldību vēlēšanās, kas Rīgā notika 2020.gada augustā, vēlēšanās nobalsoja kopumā 40,58% balsstiesīgo.

Vidzemē šajās pašvaldību vēlēšanās līdz plkst.16 nobalsojuši kopumā 40,04% balsstiesīgo, kamēr iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kas notika 2021.gada jūnijā, Vidzemē nobalsoja kopumā 36,61% balsstiesīgo.

Zemgalē šajās pašvaldību vēlēšanās līdz plkst.16 nobalsojuši kopumā 36,38% balsstiesīgo, kamēr iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās nobalsoja kopumā 31,22%, Kurzemē šajās pašvaldību vēlēšanās nobalsojuši kopumā 35,66% balsstiesīgo, kamēr iepriekšējās vēlēšanās nobalsoja kopumā 31,54%, bet Latgalē šajās pašvaldību vēlēšanās līdz plkst.16 nobalsojuši 35,52% balsstiesīgo, kamēr iepriekšējās vēlēšanās nobalsoja kopumā 34,05% balsstiesīgo.

Jāņem vērā, ka iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kas notika 2021.gada jūnijā, vēlēšanas nebija Rēzeknes novadā un Varakļānu novadā, kur vēlēšanas tika apturētas pēc Satversmes tiesas sprieduma, un tās notika vēlāk - 2021.gada septembrī. Šobrīd Varakļānu novads ir iekļauts Madonas novadā un attiecīgi ir Vidzemes vēlēšanu apgabalā, kamēr iepriekš tas bija Latgales vēlēšanu apgabalā.

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kas notika 2021.gada jūnijā, vēlēšanas nebija arī Rīgā, kur dome bija ievēlēta ārkārtas vēlēšanās gadu iepriekš.

Kopumā šajās pašvaldību vēlēšanās var piedalīties 1 377 183 Latvijas iedzīvotāji. Vēlēšanās sestdien var balsot līdz plkst.20.

Šogad atšķirībā no iepriekšējo gadu pašvaldības vēlēšanām vēlēt ir iespējams jebkurā savas pašvaldības iecirknī.