Lai mazinātu noziedzību, Iekšlietu ministrija aicina sākt reģistrēt mobilo sakaru priekšapmaksas karšu lietotājus
Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi un Tiesību aktu portālā iesniegusi izvērtēšanai citām ministrijām likumprojektu "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā", kas paredz reģistrēt priekšapmaksas mobilo sakaru pakalpojuma galalietotāju.
Likumprojekta mērķis ir noteikt elektronisko sakaru komersantam pienākumu saglabāt datus par priekšapmaksas pakalpojuma galalietotāju, savukārt priekšapmaksas pakalpojuma galalietotājam pienākumu sniegt tā identifikācijas datus, kā arī paredzēt administratīvo atbildību par galalietotāja reģistrēšanas pienākuma nepildīšanu.
Kopš 2020. gada ir pieaudzis telefonkrāpšanas gadījumu skaits, un ar katru gadu pastāvīgi turpina palielināties un parasti personas, plānojot un veicot noziedzīgas darbības, izmanto SIM kartes, kuras katru dienu maina kopā ar mobilā tālruņa ierīcēm, bet dažkārt šāda SIM karšu maiņa notiek pat vairākas reizes dienā. Tāpat norādāms, ka noziedzīgus nodarījumus var izdarīt arī izmantojot SIM kartes, kas paredzētas tikai interneta piekļuves pakalpojumu saņemšanai. Šāda situācija apgrūtina un kavē kriminālizlūkošanu un pirmstiesas izmeklēšanu.
Valsts policijas (VP) praksē ir konstatēts, ka noziedznieki, nodrošinot noziegumu izdarīšanu, sagatavošanu vai noslēpšanu, izmanto nereģistrētās SIM kartes, piemēram, anonīmai saziņas nodrošināšanai; nelikumīgai, anonīmai objektu un subjektu izsekošanai; nelikumīgai, piemēram, bērnu datu, bērnu seksuālas izmantošanas materiālu vai aizsargātas informācijas anonīmai apritei; nelikumīgai pakalpojumu sniegšanai; nelikumīgai vielu vai priekšmetu aprites nodrošināšanai; identitātes slēpšanai, izdarot noziegumu kibervidē; personu nelikumīgai vervēšanai un citos noziegumos.
Atbilstoši VP datiem no visiem izmeklēšanā esošiem noziegumiem, vidēji 30% tiek izmantotas nereģistrētas SIM kartes, turklāt šī tendence palielinās. VP dati par pēdējiem mēnešiem norāda, ka nereģistrētu SIM karšu izmantošanas īpatsvars noziegumu izdarīšanā ir ap 40% no visiem reģistrētajiem notikumiem. Vienlaikus ir novērtos, ka, jo nopietnāks noziegums tiek plānots un izdarīts, jo noziedznieki aktīvāk izmanto nereģistrētas SIM kartes. Visizplatītākā joma, kurā tiek izmantotas nereģistrētas SIM kartes, ir krāpšana.
SIM karšu datu reģistrēšana mazinātu arī viltus spridzināšanas draudus, krāpniecību, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, narkotisko vielu realizāciju, nesankcionētu speciālo tehnisko ierīču (piemēram, bezpilota gaisa kuģu, GPS uztveršanas ierīces, videokameru, noklausīšanās ierīču u.c.) izmantošanu datu vākšanā par dažādiem objektiem, tai skaitā kritiskās infrastruktūras un fiziskām personām. Izmantojot nereģistrētas SIM kartes, kas tiek nodrošinātas ar datu plūsmu, noziedzniekiem ir iespējas aktivizēt arī dažādas aplikācijas slēptai saziņai noziedzīgu mērķu īstenošanai, vēlāk SIM karti izņemot no viedierīces un interneta datu plūsmu nodrošinot ar WI-FI savienojumu, kas paplašina iespējas noziedzniekiem, tai skaitā tiem, kas apdraud valsts drošību, slēpt savu identitāti un noziedzīgās darbības pierādījumus.
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, pasaulē pieaug to valstu skaits, kuras piemēro obligātu SIM karšu reģistrāciju – 2021.gadā 157 pasaules valstis ir piemērojušas obligātu SIM karšu reģistrāciju. Savukārt ES dalībvalstīs SIM karšu reģistrācija netiek piemērota tikai Nīderlandē, Īrijā, Dānijā, Portugālē, Somijā, Čehijā, Igaunijā, Latvijā, Kiprā, Slovēnijā, Rumānijā un Horvātijā. Obligāta SIM karšu reģistrācija kopš 2025. gada 1. janvāra noteikta arī Lietuvā. Turklāt šobrīd Eiropas Savienības līmenī tiek diskutēts par vienotu regulējumu obligātai SIM karšu reģistrācijai.
Lai noteiktu obligātu SIM karšu reģistrāciju, nepieciešams papildināt Elektronisko sakaru likuma 19. panta pirmo daļu ar jaunu normu, nosakot, ka elektronisko sakaru komersantam ir tiesības no galalietotāja saņemt un galalietotājam ir pienākums, iegādājoties SIM karti, lai saņemtu pakalpojumu, sniegt elektronisko sakaru komersantam konkrētus personas datus pēc analoģijas, kā tas pašlaik jau ir noteikts Elektronisko sakaru likuma 100. panta pirmās daļas 2. punktā attiecībā uz pēcapmaksas pakalpojumu galalietotājiem, proti – vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese. Papildus Elektronisko sakaru likumā nosakāms, ka tirdzniecības komersantam jānorāda pārdotās SIM kartes numurs, to sasaistot ar SIM kartes pircēja identifikācijas datiem.
