Saeima atbalsta normu par valdes locekļu personīgo atbildību

Partija "Saskaņa" rosināja izslēgt no likumprojekta normu par valdes locekļu personīgo atbildību, tomēr komisijas vairākuma atbalstu šis priekšlikums neguva. "Saskaņas" priekšlikumu atbalstīja četri deputāti, vēl četri parlamentārieši bija pret, bet vēl divi atturējās. Ierosinājumu atbalstīja opozīcijas deputāti, kā arī parlamentārietis Vjačeslavs Dombrovskis (V).

Arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji norādīja, ka šī norma ir visstrīdīgākā šajā likumprojektā un minētais regulējums piedāvātajā redakcijā var nonākt pretrunā ar atsevišķiem Satversmes pantiem. Juridiskais birojs savā atzinumā arī aicināja komisiju izslēgt no likumprojekta šīs normas un lemt par to, lai likuma grozījumus nevērtē kopā ar budžeta jautājumiem. Vienlaikus komisija saņēmusi finanšu ministra vēstuli uz astoņām lapām, kur esot sniegts skaidrojums par atbilstību Satversmes normām.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas neatbalsta plānotās izmaiņas, komisijas sēdē norādīja, ka nav pret cīņu ar nodokļu nemaksātājiem, tomēr likumprojekta normas nav pietiekami izstrādātas, lai tās pieņemtu steidzamības kārtībā kopā ar citiem budžeta jautājumiem.

Deputāts Dombrovskis pauda, ka nevar atbalstīt Finanšu ministrijas sasteigto rīcību, un atkārtoti lūdza neskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtībā. Savukārt Finanšu ministrija uzsvēra, ka pie šī regulējuma strādāts jau ilgāku laiku, vairāk nekā gadu, un riski ir izvērtēti.

Tāpat sākotnēji likumprojektā bija paredzēts, ka fiziskajām personām vajag iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informatīvo deklarāciju, norādot informāciju par iepriekšējā gadā veiktajiem līzinga vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 eiro vai 4320 eiro gadā, ja attiecīgā fiziskā persona ir Latvijas rezidents. Šo normu bija paredzēts neattiecināt uz līzinga vai kredīta līgumiem, kas noslēgti ar kredītiestādi. Tāpat bija paredzēts, ka arī šādu pakalpojumu sniedzējiem, izņemot kredītiestādes, iesniegt VID šādu informāciju.

Tomēr vēlāk panākts kompromiss, un likumprojektā tiks saglabāta norma, kas attiecas uz šiem nebanku kredītu vai līzinga pakalpojumu sniedzējiem.

FM izstrādātie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām paredz, ka Valsts ieņēmumu dienestam, izpildoties pieciem kritērijiem, ir tiesības sākt procesu par juridiskas personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no valdes locekļiem, kas šo amatu ieņēmuši laikā, kad nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies.

Jāizpildās visiem pieciem kritērijiem: nodokļu parādu summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas, lēmums par nodokļu piedziņu ir paziņots juridiskai personai, pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiska persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam Maksātnespējas likumā izpratnē, ir noformēts akts par piedziņas neiespējamību, juridiska persona nav izpildījusi Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Šos grozījumus kritizē LTRK un Latvijas Darba devēju konfederācija. Organizācijas pat varētu vērsties Satversmes tiesā, ja šādi likuma grozījumi tiks pieņemti.

Normas pieņemšanas gadījumā Finanšu ministrija 2015.gada budžetā cer uz septiņu miljonu eiro papildu ieņēmumiem, 2016.gadā - uz 7,4 miljoniem eiro, bet 2017.gadā - uz 7,7 miljoniem eiro.

LETA