Koalīcija par pieņemto budžetu: adekvāts, atbilstošs, sasteigts
Koalīcijas pārstāvji, komentējot trešdien ārkārtas sēdē pieņemto 2015.gada budžetu, to sauc par adekvātu, iespējām atbilstošu un sasteigtu.
"Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa, runājot par pieņemto nākamā gada budžetu, uzsvēra izpildītos solījumus vēlētājiem - ienākuma nodokļa samazināšana par vienu procentu, kā arī minimālās algas palielināšana.
Viņa arī atzina, ka nākamā gada budžetā nav izdevies iekļaut citus solījumus, piemēram, neapliekamā minimuma diferencēšanu, lai samazinātu nevienlīdzību. "Tomēr tas ir iezīmēts kā pirmais darbs, pie kura nākamgad jāķerās klāt nekavējoties. Tāpat arī par skolotāju algām," teica politiķe.
"Tomēr es kā divu skolēnu māte varu teikt, ka skolotāja darbs tiešām ir misija, bet arī viņiem ir pašiem jānāk talkā, lai mēs nerunātu tikai par algām, bet pirmām kārtām par to rezultātu, ko mēs sagaidām no skolotāju darba," piebilda Āboltiņa.
"Vienotības" līdere arī uzsvēra, ka, viņasprāt, kopumā prioritātes budžetā ir pietiekami saprātīgi saliktas: "Šobrīd, skatoties uz rubļa krīzi, ļoti svarīga ir ekonomiskā stabilitāte, jo, ja mēs nespēsim nodrošināt investīciju pieaugumu, tad mēs arī nespēsim pildīt tos solījumus, kas nav līdz galam izpildīti nule pieņemtajā budžetā."
Šis ir 12.Saeimas sasaukuma deputātu, premjerministres Laimdotas Straujumas ("Vienotība") un finanšu ministra Jāņa Reira ("Vienotība") pirmais budžets, atgādināja politiķe.
"Līdz ar to, ja mēs skatāmies uz šo parlamentu četru gadu termiņā, tad es šo budžetu sauktu par pamatskolas budžetu, jo līdz augstskolas līmeņa budžetam vēl ir jātiek," atzina Āboltiņa.
Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks norādīja, ka šis ir normāls un sasteigts budžets. "Arī noteikti kompromisa, bet jāatzīst, ka kompromiss ir no visām pusēm," viņš teica.
Parādnieks uzsvēra, ka šoreiz budžets tika pieņemts "nenormālā trieciena tempā". Lielo steigu viņš skaidroja ar nepieciešamību to pieņemt tieši trešdien, lai tas varētu stāties spēkā 1.janvārī. "Lai budžets stātos spēkā 1.janvārī, šodien bija pēdējā diena, lai to pieņemtu. Budžets vēl ir jāapstiprina prezidentam, un tad vēl paies zināms laiks, lai tas stātos spēkā," paskaidroja deputāts.
"Protams, mēs varējām izskatīt tādu variantu, ka budžets stātos spēkā mēnesi vēlāk, bet tas nozīmētu, ka, veidojot budžetu, būtu jāņem vērā pēdējā ceturkšņa rezultāti, tostarp iekšzemes kopprodukta pieaugums, kas ir krītošs. Tas nozīmētu, ka budžets būtu vēl jākonsolidē," viņš piebilda.
"Labāk ir šāds nekā, ja tas netiktu pieņemts," atzina Parādnieks.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzsvēra panākto 50 miljonu eiro subsīdiju pieaugumu lauksaimniekiem, aizsardzības budžeta palielinājumu un citus aspektus, piebilstot, ka par nodokļu sadali pašvaldībām ir panākts "puskompromiss".
"Šis ir budžets, kas ir sabalansēts ar esošajām iespējām. Šis nav budžets, kas būtu ar milzīgu izaugsmes tendenci. Tomēr tas arī nav trekno gadu budžets, bet adekvāts tam, cik tad mums tās naudas ir," sacīja Brigmanis.
Jau vēstīts, ka Saeima trešdien galīgajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžetu ar deficītu 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Par nākamā gada valsts budžetu balsoja 60 deputātu, pret bija 13, savukārt 21 tautas kalps atturējās. Par bija 60 koalīcijas deputāti, pret bija 13 opozīcija esošie "No sirds Latvijai" un Latvijas Reģionu apvienības deputāti, savukārt balsojumā atturējās "Saskaņas" deputāti.
Lai arī Saeimas sēdē bija ilgas un karstas debates par vairākiem priekšlikumiem nākamā gada budžetā, tomēr pats budžets tika pieņemts bez debatēm. Tikai opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības deputāts Mārtiņš Bondars atzina, ka pašlaik vajadzētu būt padarīta darba sajūtai, taču tādas nav.
BNS
