Festivāla "Kokļu skaņas ziemas mirdzumā" noslēguma koncerts

Līdzīgi kā jau iepriekš izskanējušajos festivāla koncertos, arī noslēguma koncerta programma ir veidota kā krāšņa muzikāla kolāža, kurā klausītājiem būs vienreizēja iespēja atklāt kokles īpašā skanējuma daudzveidīgās nokrāsas. Šajā koncertā skanēs tikai latviešu komponistu oriģinālmūzika, kur unikālais kokles tembrs savīsies gan ar arfas, klarnetes un etnogrāfiskās kokles, gan arī ar cilvēka balss skanējumu. Līdzās jau iemīļotu komponistu - Ērika Ešenvalda, Riharda Dubras, Andra Vecumnieka, Valta Pūces, Ingmara Zemzara, Viļņa Salaka, Anda Klučnieka mūzikai, koncertā savu pirmatskaņojumu piedzīvos Līgas Ančevskas  īpaši šim festivālam radīta kompozīcija koklei un arfai “Zvaigžņu raksti”.

Koncertā piedalīsies koklētāju ansambļi „Kārta”, „Cantata”, „Raksti”, „Balti”, „Liepa”, „Rasa”, „Pūt  vējiņi”, „Dzītari”, „Accorda”, Jūrmalas mūzikas vidusskolas koklētāju ansamblis, Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolas koklētāju ansamblis un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas koklētāju ansamblis, kā arī Inga Šļubovska (soprāns), Biruta Ozoliņa (etnogrāfiskā kokle, balss), Indriķis Veitners (klarnete), Megija Bruce (kokle), duets Kristīne Eltermane (kokle) un Dārta Tisenkopfa (arfa), Miķelis Dzenuška (perkusijas) un meiteņu koris „Via Stella” (diriģente Liene Batņa).

Ieejas maksa noslēguma koncertā EUR 7.00, skolēniem, studentiem un pensionāriem EUR 3.00. Biļetes „Biļešu paradīzes” kasēs un internetā.

No 6. līdz 28. decembrim pirmo reizi Latvijā notiek kokļu mūzikas ziemas festivāls „Kokļu skaņas ziemas mirdzumā”. Festivāla ietvaros notiek seši koncerti piecos dažādos Latvijas dievnamos – Rīgā Sv. Jēkaba katedrālē, Lutera Evaņģēliski Luteriskajā (Torņkalna) baznīcā un Sv. Pētera baznīcā, kā arī Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā un Jelgavas Sv. Annas baznīcā. Festivāla iniciatore ir koklētāju ansambļa „Cantata” vadītāja Anda Eglīte, kura mūsdienu mūzikas kameransambļa „Altera Veritas” sastāvā ieguvusi Latvijas Lielās mūzikas balvu 2003 un laikraksta ”Diena” gada balvu kultūrā 2004.

Karlīna Timofejeva / Publicitātes foto