"Šikā" ēstuvē Jelgavā liedz ieeju neredzīgo pavadošam sunim; uzņēmums sola laboties
Rīgas vājredzīgo un neredzīgo biedrības "Redzi mani" valdes priekšsēdētāja Līga Ķikute piedzīvojusi nepatīkamu situāciju Jelgavā, ko viņa raksturo kā desmit diskriminācijas minūtes.
23. martā īsi pēc plkst. 13 kopumā piecu cilvēku kompānija nolēmusi ieturēties "Shiki sushi", taču Ķikutes suņa pavadoņa dēļ tālāk par ieeju netika.
Neizdevās pārliecināt
Uz pirmo darbinieka komentāru, ka šeit ar suņiem nedrīkst, Ķikute atbildējusi: “Man prieks, ka jūs redzat!” Parasti pēc šī teikuma cilvēki sākot domāt un saprast, ka šī ir nestandarta situācija un suns ir nepieciešamība.
“Tomēr šis nebija tas gadījums. Darbinieks nereaģēja arī uz mana tēva pieprasījumiem rakstiski paskaidrot neielaišanas iemeslu un nereaģēja arī uz skaidrojumu, ka es neredzu un suns ir manas acis, nevis iegriba. Vienīgā reakcija bija tad, kad mans tēvs uz darbinieka acīm norādīja ar pirkstiem un jautāja, kā cilvēks jutīsies, ja kāds viņam izbakstīs acis un šo izbakstīto acu dēļ viņu kafejnīcā neapkalpos. Darbinieks tikai noteica, ka lai nerādot uz viņu ar pirkstiem...” raksta Ķikute.
Zaudē piecu klientu naudu
Sarunas beigās saņemts komentārs, ka suns varētu būt agresīvs. Ķikute uzsver, ka servisa suņu gadījumā tas pat nav iespējams, jo šie suņi iziet pastiprinātas rakstura pārbaudes, apmācība ilgst divus gadus un Latvijā izmaksā ap 25 000 eiro.
“Bija skaidrs, ka tiek meklēti jebkuri argumenti, lai "šikajos suši" nodrošinātu no invalīdiem tīru un šiku vidi. Tomēr, šikumam par nelaimi, valstī ir spēkā likumi, kas liedz pakalpojumu sniedzējiem šķirot klientus (diskriminēt) pēc aizliegtās pazīmes, no kurām viena ir invaliditāte un no tās izrietošais mans pārvietošanās palīglīdzeklis suns pavadonis,” atgādina Ķukute.
Tā kā nebija laika saukt un gaidīt policiju, kompānija izvēlējās pusdienot citur, kur suns pavadonis nebija šķērslis – “tātad par pusdienām samaksājām citam uzņēmumam”.
Ķikute arī norāda, ka tas viss notika septiņgadīgā dēla klātbūtnē – “vecāka pazemošana bērna klātbūtnē ir vardarbība pret bērnu”. “Vai šī bērna mamma ir slikta, indīga, netīra utt., jo neredz? Mans septiņgadnieks atceļā no Jelgavas uz Rīgu apspēlēja dažnedažādus scenārijus, ko darīt ar tiem sliktajiem cilvēkiem, kas negribēja laist mammu šikajos suši,” atklāj Ķikute, kura fizisko iespēju robežās kopā ar vīru audzina savu bērnu.
Skandināvi to nesaprot
Pirms apmēram desmit gadiem viņa apmeklēja semināru Ziemeļvalstu Ministru padomes birojā par pieejamības kartēšanu. Viens no Norvēģijas viesu emocionālākajiem jautājumiem bija, kāpēc Latvijas uzņēmēji nerūpējas par savu pakalpojumu pieejamību un līdz ar to nepaņem skandināvu tūristu naudu.
“Skandināvu izpratnē nerūpēšanās par pieejamību nozīmē zaudēt ne tikai klientu ar invaliditāti, bet arī zaudēt visu viņu pavadošo kompāniju (ģimenes locekļus, draugus utt.),” teic Ķikute. “Sastapšanās ar šādiem negatīviem gadījumiem tikai nostiprina manu priekšstatu par to, ka uzņēmējiem naudu nevajag, viņi tikai vēlas būt mazi ķeizariņi, kundziņi un karalīši savās uzņēmumu karaļvalstīs, ignorējot gan starptautiski, gan valsts līmenī nostiprinātos likumus, gan cilvēcības normas.”
Pavadonim liek sēdēt bagāžniekā
Šī nav pirmā reize, kad neredzīgam cilvēkam ar suni pavadoni liedz pakalpojumu. Pērn augustā Mārtiņš Vizulis izsauca "Panda taxi", brīdinot, ka būs neredzīgais ar suni. Kaut gan solīja, ka viss būs kārtībā, šoferis lika Romeo sēdēt bagāžniekā, skaidrojot, ka pēc suņa salons būšot netīrs.
Skaidrojums, ka tas nav parasts suns, no saimnieka netiek šķirts un, sēžot priekšā pie kājām, nekas netiek piemēslots, nelīdzēja. Zvanot dispečeriem un lūdzot citu taksometru, atbildēts, ka noteikumus diktē pats vadītājs. Tomēr vēlāk "Panda taxi" atvainojās, atzina, ka šoferim nav taisnība, un solīts vēlreiz izrunāt ar saviem darbiniekiem likumus un noteikumus.
Sirsnīgi atvainojas un apņemas laboties
“Mēs vēlamies no sirds atvainoties par situāciju, kas notika mūsu iestādē 2025. gada 23. martā, kad darbinieks neatļāva vājredzīgai sievietei ar suni-pavadoni ieiet mūsu kafejnīcā "Shiki Sushi". Mēs izsakām dziļu nožēlu, ka mūsu viesim nācās saskarties ar neērtībām,” "Kas Jauns Avīzei" nosūtītajā vēstulē skaidro uzņēmuma vadība.
Diemžēl personālam trūcis pietiekamas informētības par cilvēku ar īpašām vajadzībām un viņu pavadošo suņu tiesībām. “Tā bija kļūda, kas nebija ļaunprātīga, bet radās zināšanu un sagatavotības trūkuma dēļ. Mēs nekādā gadījumā nevēlējāmies nevienu diskriminēt, radīt nepatīkamu situāciju, vēl jo vairāk kādu aizvainot vai pazemot,” norāda uzņēmumā.
Šāda situācija piedzīvota pirmo reizi, darbinieks neizrādījis rupjību, tikai pieklājīgi paskaidrojis, ka suņiem šajā kafejnīcā ieeja nav atļauta. Tā kā bija brīvdiena, darbiniekam neizdevās laikus sazināties ar vadību. Ja tas būtu izdevies uzreiz, “mēs noteikti būtu uzņēmuši viesi ar suni-pavadoni visaugstākajā līmenī, kā mēs darām ar visiem mūsu apmeklētājiem”.
Uzņēmumā veikta iekšējā izmeklēšana un nolemts organizēt darbinieku apmācību par noteikumiem un likumiem, kas attiecas uz piekļuvi sabiedriskām vietām cilvēkiem ar īpašām vajadzībām; uzlabot iekšējo komunikāciju, lai katrs darbinieks zinātu, kā pareizi reaģēt šādās situācijās; stiprināt viesmīlības politiku.
"Shiki Sushi" sirsnīgi atvainojas par notikušo un piedāvā kompensēt radītās neērtības ar dāvanu kartēm, apmaksātu transportu uz kafejnīcu un atpakaļ uz mājām. “Paldies par sapratni, un mēs ceram, ka šis gadījums kļūs par svarīgu mācību, kas palīdzēs mums kļūt vēl labākiem!” teikts noslēgumā. Arī "Kas Jauns Avīze" var tikai apsveikt par labajiem centieniem.
Ar suni pavadoni drīkst arī restorānā
Vispārējs apzīmējums suņiem, kas palīdz cilvēkiem ar veselības traucējumiem, ir servisa suns. Suni pavadoni vai suni asistentu var izmantot, ja ir speciāli apmācīts un izsniegta apliecība, kas apliecina atbilstību veicamajam darbam. Pārsvarā apmāca labradorus un retrīverus, jo tiem ir izteikta vēlme izpatikt saimniekam un palīdzēt.
Cilvēki, kuriem nepieciešama palīdzība pārvietojoties, kopā ar suni pavadoni drīkst brīvi apmeklēt sabiedriskās vietas, iestādes un pasākumus, tātad, piemēram, veikalus, restorānus, muzejus, koncertus, kā paredz Ministru kabineta noteikumi Nr. 959. Izņēmums ir vietas, kur jebkurām nepiederošām personām ieeja aizliegta, piemēram, operāciju zāles, ēdināšanas uzņēmuma virtuves, militārie objekti.
