Sabiedrība

Nākamgad Rīgas pašvaldība vēl varēs palīdzēt Zolitūdes traģēdijā cietušajiem

Jauns.lv

Nākamajā gadā par Rīgas domes ziedojumu kontā Zolitūdes traģēdijā cietušajiem saziedotajiem līdzekļiem pašvaldības Sociālais dienests vēl varēs sniegt rehabilitācijas atbalstu bojāgājušo tuviniekiem un citiem cietušajiem, informē domes Labklājības departamentā.

Nākamgad Rīgas pašvaldība vēl varēs palīdzēt Zolit...

Departamentā informēja, ka uz Rīgas domes izveidoto ziedojumu kontu kopumā bija pārskaitīti 131 359 eiro, no kuriem uz šo brīdi cietušajiem jau izmaksāti 23 540 eiro. Tas nozīmē, ka domes rīcībā palīdzības sniegšanai ir vēl 107 819 eiro.

Kad beigsies šie līdzekļi, beigsies visi pašvaldības līdzekļi palīdzībai traģēdijā cietušajiem, norāda domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa (SC). Viņa piebilst, ka pēc saziedoto līdzekļu izbeigšanās domes pārstāvji vērtēs, vai un kāda palīdzība vēl nepieciešama traģēdijā cietušajiem, taču līdz ar šīs summas izmaksu tiks izsmelts pašvaldības piedāvātais finansiālais atbalsts.

Veidiņa arī uzsvēra, ka visiem traģēdijas rezultātā cietušajiem palīdzība pirmkārt būtu jāsniedz valstij, tomēr pašvaldības sniegtais atbalsts cietušajiem esot lielāks par valsts nodrošināto.

Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice apliecināja, ka nākamgad Rīgas dome finansēs arī trīs sociālos darbiniekus. Šogad sešus darbiniekus finansēja valsts, bet nākamgad tas vairs nav paredzēts. Brice arī apstiprināja, ka ar minēto summu - aptuveni 100 000 eiro - būs pietiekami, lai vēl nākamgad nodrošinātu atbalstu traģēdijā cietušajiem.

Palīdzība traģēdijā cietušajiem tiek sniegta, darbojoties minētajai ziedojumu izmaksas nodrošināšanas komitejai Veidiņas vadībā. Komiteja sēdēs skata cietušo iesniegumus un lemj par nepieciešamās palīdzības nodrošināšanu. Brice skaidro, ka pēdējā laikā vislielākais pieprasījums bijis pēc psiholoģiska atbalsta rehabilitācijām.

Brice arī pastāstīja, ka cilvēki, kuri ziedoja naudu domes izveidotajā ziedojumu kontā, varēja norādīt konkrētas personas, kam vēlas palīdzēt, bet vairums kā mērķi norādījuši "traģēdijā cietušajiem". Pēdējā laikā ziedojumi kontā vairs neesot ieskaitīti.

Kā ziņots, Rīgas Sociālā dienesta vadītājs Ervins Alksnis apstiprinājis, ka nākamgad visi Zolitūdes traģēdijā cietušie cilvēki, kuri uzskata, ka viņiem nepieciešams psihologs, tiks pakļauti iestādes darbinieku izvērtējumam, un vērā tikšot ņemti dažādi apstākļi. Ja galavārds būs pozitīvs, konsultācijas konkrētajai personai Rīgas domes Labklājības departaments finansēs no uzņēmumu un privātpersonu saziedotajiem līdzekļiem, un traģēdijā cietušie varot cerēt uz apmaksātiem medikamentiem, rehabilitācijas un psihologu pakalpojumiem tik ilgi, kamēr šī summa neizsīks.

Jau ziņots, ka Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo tuviniekiem un cietušajiem - kopā 108 cilvēkiem - Rīgas dome līdz 22.novembrim bija izmaksājusi kompensācijas par kopējo summu 747 007,80 eiro.

Personas, kurām bija tiesības pretendēt uz atbalstu, par to tika rakstiski informētas un aicinātas vērsties Rīgas Sociālajā dienestā.

"Protams, nauda nekad nespēj aizstāt piedzīvotos zaudējumus, taču esam darījuši visu, ko spējām, lai palīdzētu cilvēkiem nelaimē," iepriekš sacīja Veidiņa.

Izpildot Rīgas domes lēmumu par pabalstiem cietušajiem un bojāgājušo personu tuviniekiem, vienreizējs pabalsts līdz 1000 latu (1422,87 eiro) apmērā tika piešķirts apbedīšanas izdevumu segšanai personai, kura uzņēmusies bojāgājušā apbedīšanu.

Pabalsts 10 000 latu (14 228,72 eiro) apmērā tika piešķirts vienādās daļās bojāgājušās personas laulātajam un lejupējiem radiniekiem (bērniem, ja bērnu nav - mazbērniem). Bet, ja lejupējo radinieku nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem (vecākiem, vecvecākiem). Kā norādīja domē, katrs gadījums tika vērtēts individuāli.

Pabalsts 5000 latu (7114,36 eiro) apmērā tika piešķirts cietušajam, kuram traģēdijas rezultātā radušies smagi veselības traucējumi un kuram ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu ir noteikts darbspējas zaudējums no 80 līdz 100% apmērā (piešķirta I invaliditātes grupa) vai noteikts darbspējas zaudējums no 60 līdz 79% (piešķirta II invaliditātes grupa). Pabalsti tika piešķirti neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas.

Jau ziņots, ka cilvēkus, kuri Zolitūdes lielveikala "Maxima" drupās zaudējuši tuviniekus vai cietuši paši, pēc jaunā gada sagaida vairākas izmaiņas, jo valsts vairs neapmaksās viņiem nepieciešamo ārstēšanu, medikamentus, sociālo rehabilitāciju un psihologu pakalpojumus.

"Projekts", kā to dēvē kāda Rīgas Sociālā dienesta darbiniece, beidzoties Vecgada dienā, savukārt 2015.gadā, kā arī turpmāk Zolitūdes traģēdijā cietušo ģimeņu labklājība atkarīga no pašvaldības labvēlības, vēstījis laikraksts "Diena".

Kā ziņots, 2013.gada 21.novembrī, sabrūkot Zolitūdes lielveikala "Maxima" jumta konstrukcijām, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, tostarp arī paši glābēji.

LETA