Kritušo leģionāru piemiņas pasākumi Rīgā un Lestenē pagaidām bez starpgadījumiem
Pagaidām 16.marta pasākumi aizritējuši bez starpgadījumiem, paziņoja Valsts policija (VP). Pēc policijas aplēsēm, pasākumos Rīgas centrā rīta pusē bija sapulcējušies aptuveni 250 cilvēku. Noskaidrots, ka bez starpgadījumiem norisinājies arī pasākums Tukuma novada Lestenes Brāļu kapos, kurā pulcējušies aptuveni 350 cilvēku.
Latviešu leģiona piemiņas pasākums Lestenē 2025. gada 16. martā
Otrajā pasaules karā karojušo latviešu leģionāru piemiņas pasākums Lestenē, Tukuma novadā.
Policija ar sadarbības iestādēm turpina pastiprinātu sabiedriskās kārtības un drošības uzraudzību un kontroli visā Latvijā, strādājot atbilstoši plānam.
Jau ziņots, ka svētdien rīta pusē vairāki simti cilvēku devās gājienā cauri Vecrīgai, pieminot Otrajā pasaules karā kritušos latviešu leģionārus.
Gājiens sākās pie Rīgas Svētā Jāņa baznīcas Skārņu ielā un veda cauri daļai Vecrīgas līdz Brīvības piemineklim, kur cilvēki nolika līdzpaņemtos ziedus.
Starp pasākuma dalībniekiem bija vairāki Nacionālās apvienības politiķi, tai skaitā Ināra Mūrniece, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone, Edvīns Šnore, Jānis Vitenbergs, Edvards Rartnieks, Ansis Pūpols un Einārs Cilinskis, kuram dalība 16.marta gājienā pirms 11 gadiem maksāja ministra krēslu Laimdotas Straujumas valdībā.
Ierodoties pie Brīvības pieminekļa, gājiena dalībnieki nonāca vairāku desmitu policijas darbinieku ielenkumā, kas nošķīra viņus no garāmgājējiem. Apkārtējo interese par notiekošo pie Brīvības pieminekļa bija mērena - to noskatījās daži desmiti cilvēku, tai skaitā arī pāris ģimenes ar bērniem.
Gājiena dalībnieki, gaidot savu kārtu ziedu nolikšanai pie Brīvības pieminekļa, dziedāja leģionāru piemiņā tradicionāli izmantotās dziesmas. Starp viņiem bija arī vairāki cilvēki ar Latvijas valsts un dažiem citiem karogiem, tajā skaitā Igaunijas karogu.
Leģionāru piemiņas diena 16.martā ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi - ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi - ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.
