Saulkrastu dzīvnieku mocītāja nesaņems sodu, bet gan kompensāciju no valsts

Pērn par audzētājas attieksmi pret dzīvniekiem Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) bija informējusi dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepu sargi” vadītāja Karīna Vilsone. “Mēs turpat netālu toreiz ķērām kaķus, lai vestu uz sterilizāciju. Un sapratām, ka tajā pagalmā ir ļoti daudz suņu. Bet tur bija šausmīgs bardaks. Uzmanību pievērsa arī fakts, ka vārtiņi bija aiztaisīti ar plēvi. Mēs piezvanījām PVD. Tie pieaicināja dzīvnieku ķērājus, policiju un uzreiz gāja tajā mājā tādā kā triecienā."

PVD ierēdņi, likumsargi un dzīvnieku ķērāji nama 2. stāvā, starp dažādiem atkritumiem un antisanitāros apstākļos, atrada 20 suņus. Pārējos "gādīgā" saimniece bija paslēpusi somās, kur dzīvnieki bija sākuši smakt. Pierādījies, ka suņi savā starpā nekontrolēti vairojušies. Toreiz dzīvniekus un arī putnu nogādāja dzīvnieku patversmē "Ulubele". PVD par konstatētajiem pārkāpumiem uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu. Savukārt sabiedrība gaidīja, ka persona, kura necilvēcīgi izturējusies pret suņiem un papagaili, saņems pelnītu sodu.

Skaļā lieta tomēr pieklusa. Par suņu smacēšanu somās, ikdienas dzīvošanu atkritumu kaudzēs bez pienācīgas pārtikas un dzeramā ūdens, kā arī papagaiļa spīdzināšanu saimniece Ludmila sodīta netika.

Šāds precedents PVD ir pirmo reizi

"Tie apstākļi, kādos mitinājās suņi, bija drausmīgi... taču, diemžēl, valstij nācās kompensēt dzīvnieku audzētājai radītos zaudējumus," jauns.lv atzīst Pārtikas un veterinārā dienesta Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa.
"Šajā gadījumā – suņu izņemšanas vietā bija jauns inspektors, un, izskatot šo administratīvā pārkāpuma lietu, pēc tam pie pārsūdzības, ģenerāldirektors konstatēja procesuālus pārkāpumus."

Mairita Riekstiņa skaidro: "Uz izskatīšanu šī sieviete neieradās, un viņai materiāli tika nosūtīti vēlāk, nekā lieta tika izskatīta. Dzīvnieku īpašniecei bija tiesības iesniegt sūdzības, bet viņa to vairs nevarēja izdarīt. Tas ir būtisks procesuāls pārkāpums, un šis lēmums bija jāatceļ. Šāds precedents PVD ir pirmo reizi."

Valstij izņemto suņu un papagaiļa saimniecei būs jāsamaksā tā vērtība, kādu Nodrošinājuma valsts aģentūra bija noteikusi, piedāvājot šos suņus un papagaili iegādāties dzīvnieku patversmei "Ulubele".

"Kad pieņem lēmumu par realizāciju, tos dzīvniekus katru novērtē. Par to viņus arī atsavina. Un, ja ir bijusi kāda pārsūdzība, lēmumi tiek atcelti, tad ir jākompensē šie izdevumi – dzīvnieku vērtība. Šajā gadījumā tā manta jau bija realizēta, līdz ar to bija jāatlīdzina. To dara Nodrošinājuma valsts aģentūra," precizē Riekstiņa.

Nodrošinājuma valsts aģentūrā norāda: "Aģentūra ir sazinājusies ar izņemtās mantas (dzīvnieku) īpašnieci un aicinājusi vērsties Aģentūrā ar iesniegumu par izņemtās mantas vērtības atlīdzināšanu, norādot nepieciešamo informāciju. Vienlaikus Aģentūra ir uzsākusi izņemtās mantas vērtības noteikšanas procedūru (novērtēšanu) un pēc iesnieguma saņemšanas atlīdzinās izņemtās mantas vērtību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

Dzīvoklī turēja 58 suņus jau 2019. gadā

Valstij nekas nebūtu jāatlīdzina dzīvnieku audzētājai, ja vien PVD būtu pieņēmis pareizu lēmumu par suņu audzētājas darbībām jau 2019. gadā, kad Iļģuciemā šī pati sieviete – Ludmila – savā dzīvoklī turēja 58 suņus. Ir saglabājies Rīgas pašvaldības policijas fiksētais video, kurā vietvaras likumsargs mēģina aprakstīt situāciju dzīvoklī.

"Bļāviens. Te taču ir zoodārzs! Pašreiz mēs tos suņus ņemsim ārā. Vecīt, te ir vienkārši... es tev aizsūtīšu bildi. Nu, te ir, jā, es pat nezinu. Nav man, ko teikt. Es esmu šokā. Es te vienkārši nevaru saprast. Te ir vienkārši audzētava 30 kvadrātmetros. Tas nav normāli. Ej, kur gribi, visur ir suņi."

Toreiz saimniece skaidroja, ka dzīvniekus nav paspējusi pārdot. Arī toreiz PVD ierosināja administratīvo lietu par dzīvnieku labturības pārkāpumiem.

"Jau pēc tiem izņemtajiem 58 suņiem visiem iesaistītajiem dienestiem – nav svarīgi, pašvaldības, valsts vai PVD – vajadzēja uzlikt aizliegumu turpmāk audzēt, vairot un turēt suņus, bet acīmredzot tas nav izdarīts. Tas ir tīkls, kurā nav iesaistīta tikai šī sieviete. To mehānismu varētu salīdzināt ar ubagu, kurš diedelē naudu uz ielas un pēc tam visu atdod kādam citam. Es stāvu un krītu par to, lai šī sieviete no dzīvniekiem atrastos šāviena attālumā," uzsver dzīvnieku patversmes "Ulubele" vadītāja Ilze Džonsone.

"Kāpēc viņai jau tad, 2019. gadā, PVD neaizliedza turēt dzīvniekus?!" – sašutusi dzīvnieku aizsardzības biedrības "Ķepu sargi" vadītāja Karīna Vilsone. "Tagad viņai atkal par to nekas nav, un vēl vairāk – valsts viņai samaksās par izņemtajiem suņiem? Turklāt mēs bijām aizbraukuši paskatīties – viņas īpašumā atkal ir suns."

Arī papagailis ir jaunās mājās

Pagaidām nav zināms, cik liela summa valstij būs jākompensē laikā nenosūtītu lietas materiālu dēļ. Patversmes "Ulubele" vadītāja neatminas, kāda bijusi summa, kuru pērn par dzīvniekiem noteikusi Nodrošinājuma valsts aģentūra. Tomēr tā bijusi lielāka nekā tajā pašā gadā no audzētavas "Lieldeviņzare" izņemto suņu vērtība, lai gan Bauskas novada "Lieldeviņzares" gadījumā suņi esot bijuši daudz aprūpētāki. Iespējams, Nodrošinājuma valsts aģentūra Saulkrastu suņus katru novērtējusi par 10–15 eiro. Piedāvājot suņus jaunajiem saimniekiem, dzīvnieku patversmes "Ulubele" cena bijusi lielāka, jo dzīvnieki bijuši čipēti, vakcinēti, saņēmuši medicīnisku palīdzību, kā arī kvalitatīvu pārtiku.

"Puse bija kaut cik adekvāti, bet puse bija vienkārši... mazie zombiji. Tuvradniecībā dzimuši. Bet mēs izcīnījām šo neiespējamo misiju, izlolojām sunīšus, lai viņi visi atrastu gādīgus saimniekus. Arī papagailis ir jaunās mājās," stāsta Ilze Džonsone.

Ko šādos gadījumos paredz likums?

Šajā gadījumā neuzmanība vai paviršība valsts kasei izmaksās vairākus simtus eiro. Likumā minēts, ka pastāv mehānismi, lai ierēdnis būtu atbildīgs par nodarīto kaitējumu valsts budžetam un nepieciešamības gadījumā radītos zaudējumus arī atlīdzinātu.

Proti, Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums nosaka, ka, ja valsts iestādes prettiesiskas rīcības rezultātā privātpersonai tiek nodarīti zaudējumi, iestādei ir pienākums tos atlīdzināt. Pēc tam valsts var vērst regresa prasību pret konkrēto ierēdni, lai atgūtu izmaksāto kompensāciju, ja tiek pierādīta ierēdņa vaina un prettiesiska rīcība.

PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa norādīja, ka, visticamāk, šāda prasība pret inspektoru netiks piemērota, lai arī tika pieļauta kļūda. Ir saprotams, kāpēc Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā paredzētais netiek realizēts, iespējams, nevienā valsts iestādē.

"PVD jau tā kapacitātes nav. Rīgas reģiona nodaļā strādā divi inspektori! Viens ir paņēmis darba nespējas lapu, otrs tikko ir saslimis. Mēs, kā dzīvnieku aizsardzības organizācija, patlaban nevaram neko preventīvi apstādināt, jo mums nav ierēdņu, kuri varētu noreaģēt un aiziet uz vietām, kur tiek darīts pāri dzīvniekiem. Viss notiek pašplūsmā! Tiešais atbildīgais par šo ir Zemkopības ministrija. Viņi šo amatu ir padarījuši par tik nepievilcīgu, tik zemu atalgotu, bet ar tik augstām prasībām, ka vienkārši neviens tur neiet strādāt!" – uztraukusies Karīna Vilsone.

Jāpiebilst, ka dzīvnieku aizsardzības organizācijas pēdējo divu gadu laikā pie Saeimas ir piketējušas trīs reizes, lai beidzot valstī ar likumu tiktu regulēta suņu vairošana un nodrošināta arī suņu audzētāju kontrole. Šie Ministru kabineta noteikumi vēl joprojām nav pieņemti, lai gan Saeima bija uzdevusi Zemkopības ministrijai to izdarīt līdz šī gada 1. janvārim.