Daiga Mieriņa: Mēs nedrīkstam apstāties pie sasniegtā

Par ārpolitikas norisēm kopumā

Mēs dzīvojam strauji mainīgā pasaulē, kur teju katru nedēļu vērojami jauni pavērsieni. Šeit var pieminēt notikumus Gruzijā: valdības nostāšanos pret integrāciju Eiropā un tautas protestu vardarbīgu apspiešanu, ko agrāk jau esam redzējuši Krievijā un Baltkrievijā. Arī politisko apjukumu Dienvidkorejā, kas, par laimi, neizvērtās plašākā politiskajā krīzē. Pārmaiņas norisinās arī Francijā, kur pirmo reizi pēdējo 60 gadu laikā parlaments izteica neuzticību esošajai valdībai. Šie ir pārmaiņu laiki, un tādos brīžos ir ļoti svarīgi saglabāt vienotību sabiedroto un līdzīgi domājošo valstu starpā, kā arī vēl stingrāk uzsvērt demokrātijas un likuma varas vērtības. 

Gan ārvalstu vizītēs, gan sadarbībā ar Baltijas, ziemeļvalstu un arī Polijas kolēģiem esmu pārliecinājusies, ka Krievijas agresija Ukrainā ir vienojusi mūsu Baltijas jūras reģionu. Tas ir kļuvis par vienotu aizsardzības telpu, kurā esošās valstis nepārprotami paudušas gatavību stāties pretī iespējamai agresijai. Mēs visi arvien vairāk līdzekļu ieguldām savā drošībā un aizsardzībā – nu jau trīs procentus no IKP. Gribētos cerēt, ka arī Rietumeiropas valstis sekos mūsu piemēram. Somija un Zviedrija ir kļuvušas par pilntiesīgām NATO alianses dalībvalstīm, kas noteikti vairo drošību Baltijas jūras reģionā. Visās reģiona valstīs attīstās gan drošības infrastruktūra, gan arī militārā industrija. 

Kopumā nav šaubu, ka Latvijas un visa reģiona aizsardzības spējas kopš 2022. gada 24. februāra ir krietni augušas, taču noteikti nedrīkstam apstāties pie sasniegtā. Mums ir vēl ļoti daudz darāmā šajā jomā.

Par situāciju Gruzijā

Latvija stingri nosoda Gruzijas varas iestāžu vēršanos pret miermīlīgajiem demonstrantiem, kuri iestājas par Gruzijas integrāciju Eiropā. Mēs esam kopā ar gruzīnu tautu, kas šodien cīnās par savas valsts nākotni Eiropā un cenšas izrauties no Krievijas ietekmes sfēras. Eiropa uz šiem centieniem nedrīkst vienkārši noraudzīties no malas, Eiropas Savienībai tagad vairāk jāatbalsta jaunieši, izglītības apmaiņa, nevalstiskās organizācijas, neatkarīgie žurnālisti un vienkārši cilvēciskie kontakti. 

Es ticu, ka Gruzijas nākotne ir Eiropā. Mūsu interesēs nav atstāt Gruziju ģeopolitiski pelēkajā zonā. Mūsu durvis Gruzijas ceļam uz Eiropu paliek atvērtas. 

Par situāciju Dienvidkorejā

Mēs ticam, ka Dienvidkorejā turpināsies demokrātiskie procesi un politiskās nesaskaņas tiks risinātas mierīgā ceļā, saskaņā ar tiesiskuma un demokrātijas principiem. 
Dienvidkoreja ir mums līdzīgi domājošs partneris. Mums ir veiksmīga divpusējā sadarbība gan ekonomikā, gan politikā, ko vēlamies turpināt un izvērst vēl plašāk. Latvija augstu vērtē Dienvidkorejas sniegto atbalstu Ukrainai. 

Karš Ukrainā

Lai arī daudzviet pasaulē norisinās iekšpolitiskās krīzes, tās nedrīkst novērst uzmanību no kara Ukrainā, kur ukraiņu tauta joprojām varonīgi cīnās pret brutālo agresoru. Nav pieļaujams, ka iekšpolitisko problēmu risināšanas dēļ Ukraina paliek otrajā plānā un zaudē pasaules sabiedrības atbalstu. Varu nešaubīgi apgalvot, ka Latvijas atbalsts Ukrainai paliek nemainīgs, mēs esam un būsim kopā līdz tās uzvarai!

Redzam, ka sankcijas pret Krieviju strādā, un tās jāturpina: sankcijas pret kara ekonomiku; sankcijas pret indivīdiem – ne tikai oligarhiem un kara atbalstītājiem, bet arī propagandistiem; tirdzniecības ierobežojumi – tarifi, tostarp lauksaimniecības un pārtikas produktiem. Lai kā Krievija dižotos un apgalvotu, ka tās ekonomikai sankcijas nākušas tikai par labu, patiesībā ekonomiskās problēmas nav noslēpjamas un skar arvien plašākus Krievijas iedzīvotāju slāņus. Putins cenšas pasauli iebiedēt ar jauniem “brīnumieročiem”, kā arī, velkot arvien jaunas “sarkanās līnijas”, taču mūsu nostājai jāpaliek nelokāmai – karš nedrīkst beigties pēc Krievijas izvirzītajiem noteikumiem, jo tāds risinājums Eiropas drošības problēmas neatrisinās un mēs tikai iegūsim bumbu ar laika degli.

ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti

Latvija jau izsenis ir Amerikas Savienoto Valstu sabiedrotā, un neatkarīgi no tā, kurš kļūst par Baltā nama saimnieku, mēs turpināsim sadarbību – tagad jau kopā ar republikāņu partijas administrāciju. Turpināsim tai skaidrot mūsu reģiona drošības situāciju un to, ko Latvija dara tās stiprināšanai.

Attiecībās ar ASV ļoti būtiska ir mūsu reģionālā sadarbība. Amerikai ir svarīgi, ka esam vienots reģions – Baltijas un ziemeļvalstis kopā ar Poliju. Tādēļ mums jābūt vienotiem savā vēstījumā, kura galvenās tēzes ir nepārprotamas un skaidras, proti, mēs iestājamies par atbalstu Ukrainai un aicinām arī ASV palielināt palīdzības apmērus Ukrainai. Uzsveram, ka Krievijas agresīvā ārpolitika ir ilgtermiņa drauds Eiropai un visai pasaulei, un nekāda nomierināšanas vai kompromisu politika šos draudus nemazinās. Tādēļ mēs aicinām ASV saglabāt un pat palielināt savu klātbūtni mūsu reģionā, lai stiprinātu tā drošību un nepieļautu jebkādas Krievijas provokācijas un agresīvas ārpolitikas mēģinājumus. Ignorējot Kremļa draudus tagad, Eiropa riskē nākotnē saskarties ar ievērojami lielākām problēmām, kuras atrisināt tad jau būs ļoti grūti. Vēl viens mūsu vēstījums Savienotajām Valstīm – Latvija cer uz Amerikas atbalstu, taču arī pati pilda savus mājasdarbus, investējot drošībā un aizsardzībā, kā arī attīstot militāro industriju.