Afrikānis brauca vieglā peļņā uz ārzemēm, bet kļuva par okupantu dzīvo vairogu
Lielāko lielgabalgaļas eksportu Krievijai nodrošina Ziemeļkoreja, bet ir arī karotāji no citām valstīm, tostarp Āfrikas. Pagaidām vēl dzīvo algotņu stāstītais liecina, ka krievu acīs viņu dzīvībai nav nekādas vērtības.
Kopš Krievijas uzsāktā kara pret Ukrainu Putina armijai pievienojušies arī daudzi afrikāņi, daļa brīvprātīgi, bet daļa mobilizēti ar viltu. Viņu vidū ir kamerūnietis Semjuels (vārds mainīts), kurš noticēja solījumam par dāsni atalgotu darbu bez riska dabūt lodi.
Uzbrukumā triec melnos
Viņa stāstu izdevies uzklausīt Francijas radio RFI. “Rīt viņi grib mūs sūtīt pašnāvnieku misijā. Es grasos nomest ieroci, man tur nav jādodas. Mani droši vien spīdzinās un iemetīs cietumā, bet es labāk glābju savu dzīvību,” šī bija viena no pēdējām Semjuela ziņām, atsūtītām RFI decembra vidū.
Dažas nedēļas pirms tam viņš atradās ar savu vienību nometnē Ukrainas austrumos un guvis vēl vienu ievainojumu, nesen arī ārstējies hospitālī, kur nokļuva ar nopietnu brūci rokā pēc drona uzbrukuma.
“Līdzko mēs varam nostāties uz kājām, viņi sūta mūs uz fronti. Un afrikāņi ir priekšējā līnijā. Krievi paliek nometnē, sūtot melnos un internacionāļus uz fronti, lai ieņemtu un virzītos uz priekšu. Bet katru reizi, kad mēs uzvaram, par to jāmaksā, sevišķi mīnu dēļ, kas mūs iznīcina,” stāstīja kamerūnietis.
Dzirdot par algu, acis iedegās
Semjuels nepavisam nav militārists, pat ne reizi dzīvē nebija izšāvis, viņš bija studējis zinātnes un strādāja Kamerūnas Zemes un kadastra lietu ministrijā, kad pērn maijā saņēma zvanu no kāda drauga, kuram bija atklājis savu sapni strādāt ārzemēs.
Kad Patriks (vārds mainīts) piedāvāja šādu iespēju, Semjuels ar atbildi nevilcinājās. Viņu bija nogurdinājis slikti atalgotais darbs dzimtenē, tikai, pēc paša vārdiem, viņš nezināja, ka piekritis doties uz “nāves ēnas ieleju”.
Patriks pavēstīja, ka darbs būs Krievijā, par milzīgu algu, Semjuelam vien jānosūta viņa pases fotogrāfija. Tālākās formalitātes kārtoja kāda sieviete, informējot, ka Maskavā Semjuela Kamerūnas pasi apmainīs pret Krievijas, kas ļaus ceļot un strādāt.
Viņam gan paskaidroja, ka jāstrādā būs militārajā nometnē, taču būšot tikai jātīra un jāgatavo ēst. “Kad viņa man pastāstīja par algu un prēmijām, manas acis iedegās,” atceras Semjuels. Runa bija par 3830 eiro, kamēr Kamerūnā minimālā alga ir ap 65 eiro. Uz solīto laimes zemi kopā ar Semjuelu devās Patriks un vēl trīs kamerūnieši.
Ceļojumu organizēja vervētāju aģentūra, kura reklamējas galvaspilsētas Jaundes lidostā un savā "Facebook" lapā piedāvā plašu palīdzības klāstu, lai saņemtu vīzu uz dažādām valstīm, tostarp Krieviju, “bez valodas pārbaudes” un “par pieņemamām cenām”.
Dzimtenes valdībai par savējiem vienalga
Jau Krievijā Semjuels tīrīšanas līdzekļu un pannu vietā saņēma kalašņikovu. Viņu nogādāja apmācību nometnē, kur atradās daudzi garā rubļa tīkotāji no dzimtā kontinenta, gan arābu ziemeļiem, gan Melnās Āfrikas.
Vienā brīdī Semjuels bija attapies uniformā bez sajēgas, par ko viņš karos. Viņam nav parakstītā līguma kopijas, un afrikāņi nesaņem nekādu solīto algu, daļu naudas visdrīzāk pievāc krievu komandieris.
Semjuels ir sazinājies ar Kamerūnas vēstniecību, bet velti: “Viņi noliedza, ka mēs vispār esam šeit, kaut šeit ir daudzi mūsējie. Viņi piesedz cilvēku kontrabandu.” Kamēr Indijas valdība un premjers personiski pieprasīja Putinam atdot savus karā ierautos pilsoņus un 45 indieši atgriezās mājās, Kamerūnas valdībai, šķiet, ir vienalga.
Semjuela sūtītajos foto viņš vienā bildē redzams ar dažiem likteņa biedriem no Mali un Gambijas, otrā kopā ar diviem ēģiptiešiem. “Viens gāja bojā bombardēšanā, par otru es nezinu, kā viņam tagad klājas.”
Ukraiņi karo droši un attālināti
Uz Krieviju devās ar Semjuela draugs Patriks, kurš nu jau ir miris, atstājot bez tēva četrus bērnus. “Viņa sieva zvana man, es nezinu, ko viņai teikt, viņš bija man kā brālis, tas tā sāp,” atklājis Semjuels. No pieciem vīriešiem, kas reizē izlidoja no Kamerūnas, trīs jau miruši un viens atvaļināts pēc ievainojuma.
Vairāku mēnešu laikā Semjuels nav redzējis nevienu ukraini, viņi prot taupīt cilvēkus un nesūta savējos bezjēdzīgā nāvē. “Es zinu cilvēkus, kuri šeit ir bijuši divus gadus, viņi nekad nav redzējuši ukraini savām acīm, viņi nekad nav izšāvuši, te pat nav nekādu ienaidnieku. Viņi [ukraiņi] slēpjas, viņi bēg no mums, viņi sūta pret mums dronus ar milzīgām bumbām, tas ir tas, kas nogalina, kopā ar mīnām.”
Tikmēr afrikāņus dzen uz priekšu, atkāpties nav atļauts. “Krievi neatkāpjas, viņi saka. Ja tu pagriezies atpakaļ, tevi spīdzina. Mums ir jāvirzās uz priekšu, lai ieņemtu teritoriju. Bet mēs esam ļoti slikti aprīkoti. Krieviem ir mašīnas, lai traucētu dronu sakarus, bet viņi tās patur pie sevis. Viņi sūta mūs cīnīties un mirt bez nekā.” Semjuels ir redzējis, kā citi iešauj sev rokā, lai izvairītos no došanās uz priekšu. Viņš pats ir slēpies starp kritušajiem, lai izvairītos no droniem.
Sola mēnesī 2200 dolāru
Pirmais Krievijas savervētais afrikānis krita Ukrainā jau 2022. gadā – 23 gadus vecs students. Lemehani Natans Njirenda studēja Maskavā kodolinženieriju, bet uz deviņarpus gadiem bija nokļuvis cietumā Tveras apgabalā, kur viņu atrada "Vagner".
Precīzu datu par Krievijas karā izmantoto ārzemnieku skaitu nav, pērn maijā "Kyiv Independent" publicēja Ukrainas izlūkdienesta ziņojumu, ka Maskava vervējusi Nepālas, Indijas, Kubas, Somālijas, Ruandas, Burundi, Kongo un Ugandas pilsoņus.
Algotņi vilināti, solot 2000 ASV dolāru par līguma parakstīšanu, pēc tam ikmēneša samaksu 2200 dolāru, veselības apdrošināšanu un Krievijas pases viņiem un viņu ģimenēm. Kā liecina Semjuela stāstītais, melot krievi prot.
Septembrī ukraiņu gūstā krita divi afrikāņi – no Somālijas un Sjerraleones. Ganas televīzija vēstīja par savas valsts pilsoņiem, kas domājuši, ka Krievijā strādās apsardzē, parakstījuši līgumus sev nesaprotamajā krievu valodā un nokļuvuši karā.
Aizbēdzis uz Latviju?
"Jeune Afrique" oktobrī vēstīja, ka kāds Centrālāfrikas Republikas pilsonis atradies apcietinājumā policijā un viņu par vairākiem simtiem tūkstošu Rietumāfrikas franku (100 000 šo franku ir ap 150 eiro) izpircis grupējums "Vagner" apmaiņā pret līguma parakstīšanu.
Afrikānis kopā ar citiem brīvlaistiem ieslodzītajiem 2023. gada decembrī esot aizvests uz Krieviju, kopumā bijuši 300 līdz 400 vīriešu no Melnās jeb Subsahāras Āfrikas. Tad viņš nogādāts algotņu nometnē Baltkrievijā, bet sapratis, ka negrib mirt karā, un pamanījies aizbēgt – uz Latviju. Vai tā ir taisnība, "Kas Jauns Avīze" uzdevusi jautājumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.
Šie apgalvojumi raisīja lielu sašutumu Centrālāfrikas Republikā, prokuratūra paziņoja, ka “nekad nav notikusi policijas apcietinājumā esošu personu vervēšana”.
Melnie krievi no Āfrikas cietumiem
Ne visi ārzemnieki karo par Krieviju piespiedu kārtā. Piemēram, brīvprātīgo vidū ir Žans Klods Sangva no Kongo, kurš iepriekš bija students Luhanskā, ko krievi okupēja jau 2014. gadā.
2022. gada martā Nigērijas žurnālists Filips Obadži ASV izdevumā "The Daily Beast" rakstīja, ka uz Krieviju devušies aptuveni 200 tā dēvēto melno krievu, bijušie nemiernieki no Centrālāfrikas Republikas, kurus apmācījis Vagner. Kamēr prokuratūra to noliedz, Obadži vēstīja, ka pēc Krievijas parauga savervēti arī cietumnieki, tostarp par smagiem noziegumiem notiesātie.
Semjuels apzinās – ja atklāsies, ka viņš runājis ar žurnālistiem, viņu nogalinās, taču ir gatavs riskēt. Viņš vēlas, lai afrikāņi saprot, kā viņus Krievijā izmantos. “Mēs šeit ierodamies, lai nomirtu karā, par kuru nezinām, no kurienes tas nāca vai kāpēc tas sākās.”
Ziemeļkorejas karavīri drīzumā var beigties
Ziemeļkoreja līdz aprīļa vidum varētu zaudēt visus savus karotājus, kas Krievijas pusē Kurskas apgabalā cīnās ar Ukrainas armiju, secinājuši Vašingtonā bāzētā Kara studiju institūta analītiķi.
Saskaņā ar Dienvidkorejas un ASV izlūkdienestu informāciju, Ziemeļkoreja oktobrī nosūtīja uz Krieviju 10 000 līdz 12 000 karavīru, kas mēnesi vēlāk iesaistījās pirmajās kaujās. Janvāra sākumā nogalināts ap 300 ziemeļkorejiešu un aptuveni 2700 ievainoti.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pat apgalvo, ka nogalināti un ievainoti 3800 ziemeļkorejiešu. Saglabājoties šādai tendencei, pēc aptuveni 12 nedēļām visi ziemeļkorejieši varētu būt neitralizēti.
Milzīgie zaudējumi skaidrojami ar izpratnes trūkumu par modernām kara metodēm, turklāt Ziemeļkorejas karavīriem pavēlēts nogalināt sevi, ja draud nonākšana gūstā, un viņi ir fanātiski. Uzbrukumos viņi dodas gluži kā zombiji, pat neslēpjoties no droniem. Tomēr nesen gūstā krita divi ziemeļkorejieši, abi bija ievainoti.
