Ekonomikas ministrs Viktors Valainis sola bargi vērsties pret augstajām pārtikas cenām
Baltijas valstu iedzīvotāji patlaban izjūt būtisku pārtikas sadārdzināšanos – 31% Latvijā, 33% Igaunijā un 26% Lietuvā. Rezultātā aptaujas liecina, ka cenu kāpuma dēļ varam atļauties mazāk pārtikas pirkumu, nekā līdz šim. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ir prezentējis priekšlikumus pārtikas preču cenu samazināšanai.
“Pārtikas cenas ir kļuvušas nepanesami augstas. Lai to risinātu, esmu izstrādājis rīcības plānu. Ir jānosaka uzcenojuma griesti ikdienas pārtikas precēm, jānosaka zemākā cena katrā preču kategorijā, jāaizliedz iznīcināt nepārdotās preces un mākslīgu sadārdzināšanu. Vienlaikus esmu iecerējis 20 reižu paaugstināt sodus par negodprātīgu komercpraksi,” ir paudis Valainis.
Kāds ir plāns?
Ja konkrētāk, tad kopumā ir piedāvāti pieci iespējamie risinājumi pārtikas preču cenu samazināšanai. Tie līdzīgā veidā tiek īstenoti arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.
Tostarp – uzcenojuma griestu noteikšana ikdienas pārtikas preču patēriņa grozam, kas paredz, ka noteiktām ikdienas pārtikas preču patēriņa grozā esošajām precēm tiktu noteikts uzcenojuma ierobežojuma slieksnis. Šāds risinājums tiek piemērots Grieķijā, Bulgārijā, Horvātijā, Rumānijā.
Cits risinājums paredz zemākās cenas noteikšanu katrā preču kategorijā, nodefinējot ikdienas patēriņa preču grozu, kur katrā preču kategorijā mazumtirgotājam brīvi pēc savas izvēles būtu jāizvēlas vismaz viens savā mazumtirdzniecības tīklā esošs produkts, kuram jānosaka zemākā cena tirgū. Šāds risinājums tiek piemērots Grieķijā un Ungārijā.
Tāpat viens no risinājumiem paredz preču cenu digitālā salīdzināšanas rīka ieviešanu, nodrošinot pircējiem vienuviet pieejamu informāciju par tirdzniecības vietās pieejamo preču cenām noteiktu kategoriju precēm. Šāds risinājums tiek piemērots Austrijā, Horvātijā, Beļģijā, Ungārijā.
Vienlaikus piedāvāts arī aizliegums iznīcināt nepārdotās pārtikas preces, mudinot mazumtirgotājus ziedot vai pārdot šos produktus par pazeminātu cenu. Šāds risinājums tiek piemērots Francijā.
Kā arī viens no piedāvātajiem risinājumiem ir aizliegums piemērot pārmērīgas un ilgstošas atlaides pārtikas precēm noteikšana, lai stabilizētu patēriņa cenas. Šāds risinājums tiek piemērots Francijā.
EM ir arī aicinājusi tirgotājus un ražotājus sniegt papildu priekšlikumus, lai kopā sagatavotu risinājumu pamata nepieciešamības pārtikas preču cenu samazināšanai, vienlaikus novēršot atšķirīgu cenu veidošanas attieksmi starp vietējām un importētajām pārtikas precēm, kā arī līdzsvarojot pārtikas preču piegādes ķēdes dalībnieku attiecības, lai ražotājiem nebūtu jāpārdod preces par neatbilstoši zemu cenu vai pat zem pašizmaksas.
Paralēli EM uzsākusi darbu pie normatīvo aktu grozījumu izstrādes savu priekšlikumu īstenošanai, savukārt nākamās diskusijas valdību veidojošo partiju Sadarbības sanāksmē plānotas novembra otrajā pusē.
Jau vēstīts, ka EM līdz šā gada beigām varētu sagatavot piedāvājumu maksimālā pārtikas cenu uzcenojuma līmeņa noteikšanai.
Ekonomikas ministra rosinātajam pārtikas cenu ierobežošanas plānam ir vairāki mērķi, tostarp panākt, lai Latvijas iedzīvotājiem nav jāpārmaksā par pirmās nepieciešamības precēm. Tāpat plānots novērst atšķirīgu cenu veidošanas attieksmi starp vietējām un importētajām pārtikas precēm, kā arī līdzsvarot pārtikas preču piegādes ķēdes dalībnieku attiecības, lai ražotājiem nebūtu jāpārdod preces par neatbilstoši zemu cenu vai pat zem pašizmaksas.
