VIDEO: "Kamēr Caune ir cietumā - es pārņemu vadību!" Hosteļu biznesmenis Rieksts sociālajos tīklos dižojas ar savu iesaisti 300 miljonu krāpšanas lietā

Jau ziņots, ka novembra izskaņā Eiropas Prokuratūra (EPPO) īstenoja vērienīgu kratīšanas operāciju 16 Eiropas valstīs saistībā ar sarežģītu PVN krāpniecības shēmu, kā rezultātā ES radīti zaudējumi vairāk nekā 297 miljonu eiro apmērā. Aizturēto vidū bija arī skandalozais latviešu "TikTok" biznesmenis Kaspars Kazanovskis,  agrāk pazīstams kā Kaspars Caune, kurš sociālajos tīklos sevi dēvēja par "veiksmīgu biznesmeni ar sakariem augstākajās aprindās”.

Nesen sociālajos tīklos ar saviem izteikumiem krāpšanas skandālā izcēlies arī hosteļu biznesmenis Rieksts, kurš aizbēga no valsts, kad Rīgas pilsētas tiesa, izsludināja viņu meklēšanā krimināllietā par traģisko ugunsgrēku nelegālajā hostelī Rīgā, Merķeļa ielā. "Es šobrīd atrodos daudz drošākā vietā, Malaizijā, un kamēr Caune nav izlaists no cietuma - es pārņemu viņa funkcijas," publicētajā video noradīja Rieksts.

"Šis [izmeklēšana] bija signāls, lai mēs iznīcinātu visus pierādījumus. Kamēr Eiropols skatījās uz Cauni, mēs veicām visas darbības Fidži, lai tur droši var slēpt naudu," norādīja "biznesmenis". Tāpat viņš dižojās, ka "ilglaicīgi mānījis Interpolu, liekot tam domāt, ka nelegālā darbība ar "Karību fondiem" notiek Dubaijā, kaut arī patiesībā viss tika organizēts no Fidži". "Mēs īstenojām lielāko nodokļu boikotu un [...] šo Interpols vēl ilgi atcerēsies," norādīja Rieksts. 

Jāpiemin, ka ta saucamie "Karību fondi" ir pirms 8 gadiem radīts projekts, kurā tādi pašpasludināti biznesmeņi kā Kazanovskis (Caune), Rieksts, Rolands Millers un citi sāka reklamēt Latviju kā "neizdevušos valsti" un aicināja iedzīvotājus nemaksāt nodokļus, bet ieguldīt "Karību fondos", lai "likumīgi atmazgātu naudu".

VID informāciju izvērtē, bet Valsts policija Rieksa apgalvojumus noraida

Jauns.lv vērās pie Valsts ieņēmumu dienesta (VID), lai noskaidrotu, kādas ir VID domas par skandalozā Rieksa izteikumiem, uz ko VID skaidroja, ka "likums viņiem aizliedz izpaust to, vai pret konkrētu personu tiek veikti nodokļu kontroles pasākumi vai pret to ierosināts kriminālprocess".  Tomēr VID apstiprina, ka "izvērtē jebkuru saņemto informāciju saistībā ar nodokļu nemaksāšanas riskiem".

VID skaidro, ka "saņemot šādu informāciju, tiek izvērtēta tās ticamības pakāpe un tas, vai situācijā izpildās noteikti riska kritēriji" un pēc šīs analīzes informācija var tikt izmantota, plānojot VID turpmākās darbības attiecībā uz personu.  

Tāpat Rieksts publicētajā video norādījis, ka "Caune solījis 300 eiro atlīdzību ikvienam, kas pie Rīgas centrālcietuma ar plakātiem rokās viņu atbalstīs, aicinot likumsargiem viņu ātrāk atbrīvot no apcietinājuma."   Valsts policija skaidro, ka "līdz šim policijas rīcībā nav informācijas, ka šādu gadījumu būtu bijis" un atgādina, ka "par nepieteiktu protestu organizēšanu fiziskajām personām var tikt piemērots līdz 140 eiro liels sods, bet juridiskām - līdz 400 eiro liels sods".

Kā sarežģītā PVN krāpšanas shēma darbojās?

VID informē, ka īstenotā krāpšana radījusi PVN zaudējumus vairāku Eiropas Savienības valstu budžetos kopumā aptuveni 297 miljonu eiro apmērā. Aizdomās turētie ir dibinājuši uzņēmumus 16 ES dalībvalstīs, darbojoties kā likumīgi elektronisko preču piegādātāji. Kopumā ar tiešsaistes tirdzniecības vietu starpniecību tiešajiem klientiem ES teritorijā tika pārdotas populāras elektroniskās ierīces vairāk nekā 1,48 miljardu eiro vērtībā, radot būtiskus zaudējumus vairāku ES dalībvalstu budžetos. Pircēji samaksāja PVN par iegādātajām precēm, savukārt uzņēmumi, iespējams, izmantojot fiktīvu uzņēmumu ķēdi, kuriem bija pienākums veikt nodokļu nomaksu, nepildīja nodokļu saistības.

Līdzekļi, kas iegūti no preču pārdošanas, tika pārskaitīti uz ārzonas kontiem. Ir pamats uzskatīt, ka krāpniecisko shēmu veidoja vairāk nekā 400 uzņēmumu, kuri, iespējams, veica arī no narkotiku tirdzniecības, dažādiem kibernoziegumiem un krāpšanas ar ieguldījumiem noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu.

Valsts policija informēja, ka starptautiskā operācija ir saistīta ar tā saukto "Admiral" izmeklēšanu 2022. gadā, kuru uzskata par lielāko PVN krāpšanu Eiropas Savienības vēsturē, ar nodarīto kaitējumu vairāk nekā 2,9 miljardu eiro apmērā. EPPO spēja atklāt saikni starp "Admiral" lietā izmeklētajām personām, uzņēmumiem un noziedzīgu grupējumu, kas bāzēts Baltijā.

Kratīšanu laikā tiesībsargājošās iestādes konfiscējušas viedtālruņus vairāk nekā 47,716 miljonu eiro vērtībā, vairākas luksusa klases automašīnas, rotaslietas, jaunus zelta pulksteņus, ieročus, narkotikas un 126 965 eiro skaidrā naudā. Iesaldēti 62 bankas konti vairākās valstīs, kuru kopējais naudas apjoms eiro vēl tiek aprēķināts, bet Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā iesaldēto kontu kopējā summa ir kopumā 5,839 miljoni eiro.

EPPO vadītās starptautiskās operācijas laikā tika veiktas vairāk nekā 300 kratīšanas 16 Eiropas valstīs - Vācijā, Francijā, Itālijā, Austrijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Spānijā, Slovākijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Čehijā, Kiprā, Bulgārijā, Beļģijā un Latvijā. Tostarp Latvijā, Igaunijā un Lietuvā aizturētas kopumā 32 personas. Valsts policija informēja, ka šajā EPPO vadītajā transnacionālajā operācijā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā tika aizturētas 32 personas, no kurām trīs joprojām atrodas apcietinājumā. EPPO prokurors Gatis Doniks apliecināja, ka patlaban Latvijā aizturētas divas personas.