Sievas un bērnus Latvijā sit 30-40 gadus veci vīrieši, kas daudz dzer alkoholu
Vardarbību ģimenē galvenokārt veic 30 līdz 40 gadus vecs vīrietis, kurš iepriekš policijas redzeslokā nav nonācis un kuram nereti ir problēmas ar alkohola lietošanu, šodien preses konferencē par vardarbības pret sievietēm mazināšanu sacīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
"Šīs personas nav kriminālnoziedznieki, taču tās ir personas, kas lieto alkoholu - un te atkal parādās vardarbības sociālekonomiskais aspekts," stāstīja Ķuzis. Viņš piebilda, ka kopdzīvē ar upuri varmāka aizvadījis vairākus gadus.
Tāpat Ķuzis pastāstīja, ka ne vienmēr vardarbību ģimenē veic vīrietis - ir gadījumi, kad varmāka ir sieviete.
Viņš uzsvēra, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā vardarbību mazināt, ir prevencija. Kā veiksmīgu piemēru Ķuzis minēja regulējumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kas darbojas kopš 2014.gada aprīļa. Tas paredz, ka policija var pieņemt lēmumu par varmākas izlikšanu no dzīvesvietas uz trim līdz astoņām dienām. "Deviņos mēnešos redzams, ka cilvēki ir atbrīvojušies no aizspriedumiem un šo regulējumu izmanto," stāstīja Ķuzis.
"Pagājušos deviņos mēnešos kopā ar tiesu pieņemti vairāk nekā 400 lēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Cilvēki pārsvarā - vairāk nekā 300 gadījumos - šo jautājumu izvēlējušies risināt tiesas ceļā, bet Valsts policija saņēmusi vairāk nekā 90 izsaukumus," stāstīja Ķuzis, piebilstot, ka policija tiek iesaistīta akūtos gadījumos. Ķuzis norādīja, ka regulējums ir civiltiesisks, nevis krimināltiesisks, lai nemotivētu varmāku uz vēl lielāku agresivitāti. Viņš arī piebilda, ka par policijas pieņemtā lēmuma - aizlieguma uz laiku tuvoties savai dzīvesvietai - nepildīšanu sākti 77 kriminālprocesi, no tiem 56 gadījumi nodoti prokuratūrai.
Tāpat ir arī gadījumi, kad ģimenes konfliktu risināšanā iesaistās pašvaldības policija, kas savukārt var pieņemt lēmumu par varmākas ievietošanu atskurbtuvē uz 12 stundām. Šie gadījumi galvenokārt ir Rīgā, jo te darbojas atskurbtuve. "Protams, vajag lielāku analīzi, lai izvērtētu, kura rīcība ir efektīvāka," sacīja Ķuzis.
"Taču šī ir tikai aisberga redzamā daļa. Aisberga apakšā vēl ir sadzīviskā vardarbība, kas vēl nav pāraugusi fiziska spēka lietošanā," izteicās Ķuzis. Viņš piebilda, ka vardarbības noklusēšanu nereti veicina upura materiālā atkarība no varmākas.
Savukārt labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) norādīja, ka ir būtiski runāt ne vien par vardarbību ģimenē kā vardarbību pret bērniem, bet arī arī runāt par vardarbību pieaugušo starpā.
Tālab Labklājības ministrija aktualizē Baltās lentītes kustību, kas pasaulē pastāv kopš 1991.gada un apvieno vīriešus, kuri iestājas pret vardarbību pret sievietēm. Šogad Latvijā tikuši izvēlēti trīs Baltās lentītes kustības labās gribas vēstnieki - Ķuzis, bokseris Mairis Briedis un televīzijas seja Renārs Zeltiņš. Viņu uzdevums būs publiskos pasākumos, arī Eiropas Savienības Padomes prezidentūras pasākumos, nest Baltās lentītes kustības vēstījumu, parādot, ka Latvijā šī problēma nav sveša un mēs ar to cīnāmies.
Toties, lai sniegtu atbalstu upuriem un arī varmākām, no šī gada stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas paredz vardarbībā cietušiem pieaugušiem cilvēkiem un arī pašiem vardarbības veicējiem nodrošināt valsts apmaksātu sociālās rehabilitācijas sniegšanu. Pakalpojuma ieviešanai paredzēts izlietot 554 541 eiro gadā. Sociālo rehabilitāciju gadā paredzēts sniegt 600 vardarbībā cietušajiem un 300 vardarbības veicējiem.
Ķuzis norādīja, ka piekritis kļūt par Baltās lentītes kustības labās gribas vēstnieku, jo viņam pašam ir svarīga divu cilvēku līdzāspastāvēšana un izpratne vienam par otru bez fiziska spēka lietošanas. Tāpat Ķuzi šim solim pamudinājis novērojums, ka pēdējos gados Latvijā plaši izplatījusies nemotivēta agresija un sadzīviska vardarbība sīkumu dēļ. Tam pamatā ir gan sociālekonomiskais aspekts, gan izglītības trūkums, nespēja saprast, ka var būt citādi.
Kā piebilda Augulis, sabiedrībā vēl joprojām pastāv vairāki mīti par vardarbību ģimenē. Viens no tiem apgalvo, ka vardarbība notiek tikai nelabvēlīgās ģimenēs. Tomēr, kā rādot statistika, šīs ģimenes ir gana dažādas. Tāpat nereti tiek apgalvots, ka sievietes pašas ir vainīgas. Vēl viens no mītiem vēsta, ka sieviete nevēlēsies šķirties un paliks ar varmāku.
Tāpat Augulis norādīja, ka, pēc statistikas datiem, situācija Latvijā un citur Eiropā ir stipri līdzīga, jo visu Eiropu skārusi krīze.
Eiropas Pamattiesību aģentūras veiktais pētījums "Vardarbība pret sievietēm: ES mēroga apsekojums" liecina, ka fizisku vai seksuālu vardarbību no pašreizējā vai bijušā partnera savas dzīves laikā vidēji Eiropas Savienības dalībvalstīs piedzīvoja 22% sieviešu, turpretī Latvijā - 32% sieviešu. Augsts vardarbības līmenis - virs 30% - ir arī Dānijā un Somijā. Tāpat pētījums parāda, ka 67% vardarbībā cietušo sieviešu par pārdzīvoto neziņo ne policijai, ne atbalsta organizācijām.
Labklājības ministrijas apkopotie dati liecina, ka 2012.-2013.gadā ģimenes vardarbībā nogalinātas vismaz piecas sievietes, vairāk nekā 100 sievietes tikušas sakropļotas. Aptuveni 80% no visiem reģistrētajiem gadījumiem vardarbība pret bērniem notikusi ģimenē un ģimenē norisinājušies arī aptuveni 40% no vardarbības gadījumiem pret sievietēm.
LETA, Foto: shutterstock, Edijs Pālens/LETA
