Rinkēvičs: Krievijas un ES sadarbība būs atkarīga no situācijas Ukrainā
Krievijas un Eiropas Savienības (ES) sadarbība būs atkarīga no situācijas attīstības Ukrainā, pirmdien Maskavā pēc sarunas ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
"Attiecībā uz ES un Krievijas sadarbības jautājumiem gribētu norādīt - atslēga šobrīd ir tajā, kā attīstīsies situācija Ukrainā," sacīja ministrs.
Viņš arī atzina, ka "saskata [Krievijas un ES] dialoga iespējas dažos jautājumos, konkrēti, attiecībā uz terorisma apkarošanas problēmu, kā arī jautājumā par to, kā kliedēt stereotipus, kas pusēm ir izveidojušies attiecībā uz programmu "Partnerattiecības mieram", īpaši par brīvās tirdzniecības līgumu".
Tikšanās gaitā ar Lavrovu pārrunāta drošības situācija Baltijas jūras reģionā, sacīja Rinkēvičs.
"Uzskatu, ka mēs turpināsim konsultācijas," viņš sacīja. Ministrs norāda, ka Baltijas jūras reģiona drošības situācija ir jāskata saistībā ar attiecībām ar Krieviju.
Viņš arī piepilda, ka, piemēram, Krimas jautājumā pusēm ir principiāli atšķirīgi uzskati.
Rinkēvičs pauda cerību, ka Berlīnē gaidāmo "Normandijas četrinieka" ārlietu ministru sarunu gaitā Ukrainas konflikta noregulējumu izdosies pavirzīt uz priekšu.
"Lai situāciju noregulētu, nepieciešams meklēt saskares punktus," viņš norādīja.
"Uzskatām, ka Minskas līgumiem ir jābūt bāzei, un tie ir jāpilda, īpaši tādi aspekti kā nodalošās līnijas," uzsvēra Latvijas ministrs.
Viņš arī atgādināja, ka 10.janvārī ir apmeklējis Kijevu, un pauda uzskatu, ka "Ukrainas-Krievijas robežas kontrole iespējami drīzāk ir jānodod Ukrainas pusei".
"Ukrainas austrumu situācijas noregulējuma un sarunu process būs sarežģīts. Tas pavisam noteikti aizņems zināmu laiku. Mēs runājam ar visām pusēm, ir nopietnas atšķirības," viņš atzina.
Pēc sarunām ar Rinkēviču Lavrovs pauda cerību, ka Latvijas prezidentūra ES sekmēs problēmu atrisināšanu Krievijas un ES attiecībās.
"Cerams, ka Latvijas pirmā maiņa ES sekmēs to problēmu novēršanu, kuras pastāv Krievijas un ES attiecībās, mūsu priekšā stāvošo jautājumu atrisināšanu," sacīja Krievijas ministrs.
"Esam ieinteresēti sadarboties ar visām ES valstīm, protams, uz vienlīdzīga pamata," piebilda Lavrovs.
Krievija februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
