Eksperts: iesaukšana Latvijas armijā - tas nav nekas traģisks
Latvija atgriezusi iesaukumu armijā, jo vajadzīga dzīvā spēka rezerve, kas būtu adekvāta esošajai situācijai, uzskata atvaļinātais policijas ģenerālis, Stradiņa universitātes docents Valdis Voins.
Latvijas Radio 4 raidījumā "Atklātā saruna" viņš norādīja, ka arī citās valstīs ir vai atgriežas līdzīga sistēma, un pieļāva - ja ģeopolitiskā situācija mainīsies, tad arī atgriešanās pie brīvprātīgā dienesta atkal būs iespējama.
Nacionālo bruņoto spēku mehanizētās kājnieku brigādes 2. bataljona virsseržants Pēteris Muižnieks, atzina, ka viņu armijā iesauca 2000. gadu sākumā, lai gan viņš nebūt nedega ar vēlmi dienēt. Tomēr iesāka, un jaunā dzīve ieilga. "Es nekad mūžā neesmu gribējis dienēt armijā. Nezinu, vai biju pret armiju, bet, kad saņēmu pavēsti, piedzīvoju šoku, kas bija jāpārvar. Bet es nokļuvu armijā un joprojām šeit atrodos," viņš dalījās.
"Bataljonā ir 164 cilvēki. Es nekad nevienam neeju klāt un neprasu: tu esi brīvprātīgais vai tu esi iesaukts? Jo uzskatu, ka mēs pret visiem izturamies pilnīgi vienādi. Protams, ir puiši, kuri uz jautājumu, vai vēlas šeit uzturēties, atbild ar "nē". Protams, ir kaut kas tāds. Bet kalpo un viņi ir uzticīgi šai valstij. Es bieži runāju ar jauniešiem. Jaunieši bieži nezina, ar ko viņi vēlas nodarboties, īpaši pēc vidusskolas. Tādu ir ļoti daudz. Un 11 mēnešus - atnākt atkalpot, iepazīt jaunu dzīvi - tas ir ļoti interesanti," apliecināja raidījuma viesis.
Komentējot atgriešanos pie militārā iesaukuma prakses, Valdis Voins konstatēja: "Nu, tāda ir izveidojusies situācija. Mums pietrūka resursa, lai palielinātu savas jaudas [aizsardzības spējām]." Viņš novērojis, ka arī virkne citu Eiropas Savienības valstu dara ko līdzīgu - izlases aicinājumu, loterijas aicinājumu u.c.
"Jo visi saprot: dzīvā spēka resursam jābūt adekvātam. Rupji sakot, lai kāds brauktu ar [bruņutransportieri] "Patria", ir jāapmāca cilvēks. Tāpēc atgriešanās pie aicinājuma ir pašreizējās situācijas realitāte. Varbūt neizslēdzu, ka pēc cik gadiem situācija normalizēsies un būs jau tikai tie, kas grib konkrēti. Tā ka es šeit neredzu neko traģisku," secināja Voins.
Vaicāts, vai Latvijai šobrīd ir ienaidnieki, viņš atbildēja, ka drīzāk pareizāk būtu runāt par draudiem, bet draudi ir lielākajai daļai pasaules valstu: kaut kādi skaidrāki, kaut kādi mazāk.
"Mums tie ir jāņem vērā. [..] Mēs tam savu aizsardzību stiprinām - pēdējā laikā darām to stabili un aktīvi. Domāju, ka mums ir ļoti labs progress un panākumi šajā jomā, lai gan, protams, jāizdara vēl ļoti daudz. [..] un šodien, 11. novembrī, mēs pieminam tos, kas ir spējuši noturēties pret labi apbruņotu organizētu militāro grupējumu [Pāvelu Bermontu], nelaist to Daugavas labajā krastā. Viņi to varēja. Un tas ir ļoti labs piemērs mums visiem, pārliecībai, ka arī mēs varēsim [ja parādīsies draudi]," teica Voins.
