"Baltijas valstīm jābūt ļoti spēcīgām" - EK pārstāve par finansējuma piesaisti "Rail Baltica" projektam

Viņa norādīja, ka ES daudzgadu budžeta sarunas sāksies nākamajā gadā. "Tas būs nozīmīgs sarunu un lobēšanas process, kurā būs nepieciešama skaidra stratēģija un skaidras atbildes uz visiem jautājumiem. Baltijas valstis nevar nākt tikai ar savām prasībām, jo tad citas valstis noskatīsies un teiks, ka Baltijas valstīm ir paveicies ar tādu atbalstu, norādīja Trautmane.

Komentējot, vai nākamajā ES daudzgadu budžeta periodā Latvija varētu cerēt uz 1,2 līdz 1,3 miljardiem eiro, viņa norādīja, ka tas ir atkarīgs no diskusijām. "Es šobrīd nevaru pateikt rezultātu. Tā būs dalībvalstu atbildība saglabāt un uzturēt līdzekļus, kas būs pieejami ES daudzgadu budžetā. Tas ir dalībvalstu rokās, tas nebūs EK lēmums," piebilda Trautmane.

Tāpat Trautmane sacīja, ka sagaida no Latvijas reālu būvniecības sākšanos pamattrasē, jo daudzgadu budžeta sarunās ir jāparāda, ka projekts virzās uz priekšu un ir progress.

"Baltijas valstīm ir jābūt ļoti spēcīgām šajās diskusijās, kā arī jānodrošina atbalsts no citām valstīm, kas piedalīsies šajās diskusijās," sacīja Trautmane.

Savukārt parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS) piebilda, ka Latvija viena pati nevar risināt šo jautājumu. Kā piemēru viņš minēja, ka Latvijā šāds projekts maksātu 5000 eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Francijā, piemēram, 139 eiro uz iedzīvotāju. "Ir būtiskas atšķirības starp valstīm, tādēļ ir jāspēj argumentēt, kādēļ šis projekts ir tik nozīmīgs. Šai cīņai ir jābūt kopīgai, sadarbojoties visām Baltijas valstīm, kā arī ir jāizmanto visas iespējas," piebilda Kulbergs.

Viņš uzsvēra, ka šis projekts ir "jāpaceļ" premjera un prezidenta līmenī, kā tas jau notiek Igaunijā un Lietuvā.

Lai gan EK pārstāve norādīja, ka pārrobežu savienojums ir jāpabeidz līdz 2030. gadam, Kulbergs atzina, ka nevar iedomāties, kā to varētu paspēt, jo ātrākais, kad varētu saņemt finansējumu no nākamā ES daudzgadu budžeta perioda ir 2029. gada beigas.

Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā par "Rail Baltica" ieviešanas scenāriju teikts, ka Latvija līdz šim projektam ir piesaistījusi finansējumu 1,426 miljardu eiro apmērā, tostarp valsts budžeta līdzfinansējumu. Pamattrases izmaksas Latvijā lēstas 4,549 miljardu eiro apmērā, tostarp piešķirtais finansējums pamattrasei patlaban veido 791 miljonus eiro.

Iepriekš SM valsts sekretāres vietniece Kristīne Malnača norādīja, ka šajā ES daudzgadu budžeta plānošanas periodā atlikušais finansējums, uz ko Latvija varētu pretendēt "Rail Baltica" projektam, ir apmēram 160 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.