Vai pulksteņa griešana tiešām palīdz ekonomikai? Veselību tas ietekmē, brīdina speciālisti
Naktī uz šo svētdienu Latvija pārgāja uz ziemas laiku. Šī prakse saglabājas, jo diskusijas Eiropas Savienībā par atteikšanos no šādas prakses atliktas uz nenoteiktu laiku.
Eiropas Parlaments pirms pieciem gadiem atbalstīja priekšlikumu: atteikties no laika maiņas divreiz gadā, ļaujot katrai valstij izlemt, vai tā paliks vasaras vai ziemas laikā. Toreiz Latvijas valdība nolēma palikt vasaras laikā. Tomēr Eiropa vienotu pieeju jautājumam līdz šim tā arī nav izstrādājusi, ziņo Latvijas Radio.
Patlaban diskusijas Eiropas Savienībā par šo tēmu atliktas uz nenoteiktu laiku. Tāpēc joprojām spēkā ierastā kārtība ar pulksteņa pārcelšanu divas reizes gadā. Ekonomikas ministrijas pārstāvis Normunds Freibergs atzīst, ka mūsdienās ekonomika no šīs prakses nekādu īpašu labumu negūst, vēsta "Lsm+".
"Kad izdomāja vasaras laiku, mūsu rūpniecība bija pavisam cita - toreiz bija enerģijas taupīšana un citas lietas. Pēdējās Ekonomikas ministrijas un Eiropas Komisijas aptaujas rāda, ka [mūsdienās] enerģijas ietaupījums sakarā ar vasaras laika maiņu nav būtisks."
Toties laika maiņa ietekmē cilvēka veselību. Kā stāsta bezmiega ārstēšanas speciāliste, daktere Natālija Bērziņa, arvien vairāk pētījumu un ārstu visā pasaulē norāda, ka pulksteņa griešana cilvēkam ir kaitīga. Cilvēki, kuriem ir grūtības ar miegu, šīs pārmaiņas izjūt asākas nekā citi.
"Tas var ietekmēt arī cilvēka vispārējo veselības stāvokli, sirds un asinsvadu slimības. Var ietekmēt psiholoģisko stāvokli. Ir pētījumi, ka arī depresijas vai trauksmes risks var palielināties. Kopumā diezgan liela ir to cilvēku daļa, kuriem ir sarežģīti tikt galā ar šīm izmaiņām, nepieciešams ilgāks laiks adaptācijai," skaidroja Bērziņa.