"Vārdi var nogalināt!" Policija divu gadu laikā saņēmusi 1500 iesniegumus par diskrimināciju
Kopš 2022. gada Valsts policijā (VP) ar iesniegumiem par iespējamu diskrimināciju un citām neiecietības formām vērušies aptuveni 1500 iedzīvotāji, ceturtdien Sabiedrības integrācijas (SIF) fonda rīkotās informatīvās akcijas par diskriminācijas atpazīšanu atklāšanas pasākumā informēja Valsts policijas pārstāvis Andis Rinkevics.
Lai gan diskriminācija un naida runa pastāvējusi visos laikos, šobrīd ievērojami palielinājušās iespējas to mazināt, sprieda pasākuma dalībnieki. Ārvalstu pieredze liecinot, ka nereti diskrimināciju neizdodas pārtraukt arī tad, ja cietušais iedzīvotājs vērsies pēc palīdzības policijā, tāpēc ir būtiski aktualizēt diskriminācijas un neiecietības pāridarījumu postošo ietekmi, atzīmēja policijas pārstāvis.
Rinkevics vērsa uzmanību, ka bieži vien sabiedrībā par zemu novērtē tēzi, ka "vārdi var nogalināt". "Diemžēl varmācības izplatību vairo tas, ka cilvēks, pret ko tā sākotnēji vērsta, neizturot spiedienu, nereti pats sāk veikt varmācīgus aktus, turpretī citos gadījumos upuri veic pašnāvības," atzīmēja Rinkevics.
Akcijā gada laikā plānots izglītot jauniešus un citu vecumu grupu pārstāvjus par diskriminācijas atpazīšanu, novēršanu un palīdzības saņemšanu, informēja pasākuma rīkotāji.
Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretārs Ingus Alliks informēja, ka LM veiktajā aptaujā par diskrimināciju noskaidrots, ka 40% iedzīvotāju saskārušies ar tāda veida diskriminācijas formām kā vecuma, dzimuma, etnisko un diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ. LM veiktā pētījuma dati uzrāda, ka visizplatītākā diskriminācijas forma saistīta tieši ar diskrimināciju vecuma dēļ. Tā saistīta ne tikai ar diskrimināciju pret veciem cilvēkiem - no diskriminācijas cieš arī jauni cilvēki. Pēc Allika paustā, īpaši vecuma diskriminācija apdraud iespējas darba tirgū, jo nereti traucē iegūt kāroto amatu vai paaugstinājumu.
Tāpat izplatīta forma ir arī dzimuma diskriminācija, ko lielā mērā veido sabiedrības stereotipi par to, kas piestāv un ko nozīmē būt sievietei vai vīrietim, nevērtējot rīcību, attieksmi un spējas, sprieda Alliks.
Alliks norādīja, ka LM sadarbībā ar citām ministrijām strādā pie tā, lai ar ES sociālo fondu finansējumu veicinātu sabiedrības informēšanu un to, lai "neviens sabiedrībā nejustos diskriminēts".
SIF Sociālās saliedētības departamenta direktore Alda Sebre sacīja, ka Latvijai salīdzinājumā ar citām ES valstīm "vēl ir daudz ko darīt diskriminācijas novēršanā". Sebre norādīja, ka bieži vien atsevišķi, nelieli diskriminācijas akti sākas nemanāmi un pāraug lielākās vardarbības formās pret plašākām sabiedrības grupām.
Kā atzīmēja biedrības "Apeirons" vadītājs Ivars Balodis, lai gan sabiedrība šķietami attīstās, runājot par iekļaujošas sabiedrības jautājumiem nereti iestājas mulsums pat par vienkāršiem jautājumiem. Tas apliecina, ka iekļaujošas sabiedrības veicināšana ir "sarežģīta joma". Piemēram, daudzi nezina, kā korekti apzīmēt kādu sociālo grupu vai arī nespēj izvērtēt, vai Latvijā ir pieejama un ērta infrastruktūra cilvēkiem ar invaliditāti. Runājot par cilvēkiem ar invaliditāti, daudzi vēl joprojām šaubās par to, kā šo grupu nosaukt. Balodis uzsvēra, ka ir nekorekti lietots apzīmējumus "cilvēki ar īpašām vajadzībām" un "invalīdi".
Kultūras ministre Agnese Lāce (P) uzsvēra, ka sabiedrība kļūst aizvien daudzveidīgāka, tāpēc īpaši svarīgi atbalstīt ikviena jauniebraucēja iejušanos Latvijas sabiedrībā.
Akcijas vēstneši ir paraolimpiskais čempions Rihards Snikus, platformas "TikTok" sociālā eksperimenta "Pensionāra dzīve" veidotāja Marita Akmeņkalne, kā arī satura veidotājs "Gokul", kurš no Indijas pārcēlies uz dzīvi Latvijā.
Kā liecina pētījuma centra "SKDS" un SIF veiktā aptauja, Latvijas sabiedrība piecu gadu laikā sākusi vairāk ievērot vienlīdzības principus un kļuvusi iekļaujošāka. Katrs trešais jaunietis vecumā no 18 līdz 24 gadiem apgalvo, ka pats var paveikt daudz, lai mazinātu diskrimināciju un neiecietību ikdienā.
Tomēr pētījumā noskaidrots, ka jaunieši un citu vecuma grupu pārstāvji iebilstu pret atsevišķām sabiedrības grupām savā darba kolektīvā, piemēram, pret cilvēkiem ar garīga rakstura problēmām, romiem, musulmaņiem, bēgļiem vai patvēruma meklētājiem, cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī etnisko minoritāšu pārstāvjiem.
Kopumā tolerances līmenis pret sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu grupām Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, pētījuma datus komentē SIF. Līdztekus sociālā progresa indeksā, kurā tiek apskatīti 60 indikatori, Latvija ierindojas 32. vietā pasaules valstu vidū. Viszemākie rādītāji Latvijas gadījumā ir tieši tolerances un iekļaušanas dimensijā, kurā Latvija ieņem 56. vietu, informē fondā.
