Daugavpilī ar latviskumu nemaz tik slikti nav
Pēc iedzīvotāju skaita Daugavpilī šā gada sākumā tikai 21% bija latvieši, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati – ziņu portālos tas pasniegts ar satraucošu virsrakstu.
No pārējiem iedzīvotājiem 46% ir krievi, 13% poļi. Daugavpilī janvāra sākumā dzīvoja 78 300 cilvēku. Bet kā tad latvietis jūtas otrajā lielākajā Latvijas pilsētā? “Kas Jauns Avīze” to vaicāja profesoram, Daugavpils universitātes rektoram Arvīdam Barševskim.
“Pirms apmēram desmit gadiem situācija bija vēl trakāka – Daugavpilī latviešu bija tikai ap 14 procentiem. Bet pēdējā laikā es izjūtu diezgan būtiskus uzlabojumus,” teic Barševskis. “Pašlaik, piemēram, veikalā pārdevēji tomēr uzsāk sarunu latviski. Arī kafejnīcās, protams, apkalpo latviešu valodā, bet vienalga gadās arī kaut kur uzrauties. Taču tas pats var notikt arī Rīgā vai Liepājā. Man šķiet, ka pēdējos gados situācija pilsētā šajā jomā ir diezgan būtiski uzlabojusies, bet tas ir mans subjektīvais viedoklis.”
Kā rektors Barševskis var arī vērtēt studentus, kas iestājušies augstskolā no Daugavpils skolām: “Protams, vienmēr gadās kāds izņēmums, bet kopumā jaunieši atnāk ar labām latviešu valodas zināšanām. Sliktāka situācija ir ar tiem, kuri ierodas no nelielajām apkārtnes mācību iestādēm.”
Barševskis atzīst, ka krieviskā vide šeit ir un būs, bet vienlaikus īpaši pēdējā laikā līdz ar ģeopolitisko situāciju liela daļa cilvēku saprotot, ka šeit, Latvijā, ir labāk un drošāk. “Krievi arī apgūst latviešu valodu, un, kaut vai paskatoties dažus medijus, piemēram, Daugavpils portālu chayka.lv, kam ir arī latviskā versija, redzams, ka tur ļoti normāli atspoguļo situāciju,” stāsta Barševskis.
Staigājot pa Daugavpili, pēdējā laikā aizvien izteiktāk dzirdot arī latviešu valodu, protams, diezgan liela nozīme ir tam, ka pilsētā atrodas universitāte. “Studijas notiek latviešu valodā, un mūsu augstskola ir lielākais latviskuma centrs pilsētā,” palepojas rektors.
