Valsts rīcībā nonāks 64% Daugavpils reģionālās slimnīcas kapitāldaļu
Daugavpils valstspilsētas pašvaldības deputāti pieņēma lēmumu par SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” 5 841 391 kapitāla daļu, jeb 64,291%, nodošanu valstij, saglabājot savā īpašumā 25% daļu. Valsts iesaiste pavērs plašas iespējas slimnīcas attīstībā un medicīnas pakalpojumu uzlabošanā reģiona iedzīvotājiem.
Paredzēts, ka pēc kapitāla daļu nodošanas slimnīcā turpmāk būs četri dalībnieki: vairāk nekā 70% kapitāla daļu piederēs valstij, Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai piederēs 25% no visām kapitāla daļām, pa 2% piederēs Augšdaugavas novadam un Rīgas Stradiņa universitātei, informē Daugavpils pašvaldības centrālās pārvaldes sabiedrisko attiecību nodaļa. Daugavpils pašvaldība saglabās dalību lēmumu pieņemšanā nozīmīgos jautājumos, kā arī turpinās īstenot jauno rezidentu piesaistes programmas, lemjot par pašvaldības stipendiju piešķiršanu jauniem ārstiem.
Tikmēr valsts iesaiste slimnīcas pārvaldībā ļaus attīstīt Latgales reģiona lielākās medicīnas iestādes materiāltehnisko bāzi un turpmāk augstākā līmenī nodrošinās medicīnas pakalpojumu kvalitāti un pieejamību Daugavpils un tuvējo pilsētu iedzīvotājiem. Pašvaldības mērķis ir sekmēt klīniskās universitātes tipa slimnīcas statusa piešķiršanu Daugavpils reģionālai slimnīcai. Līdz gada beigām valsts plāno ieguldīt slimnīcas pamatkapitālā finanšu līdzekļus iestādes darbības nodrošināšanai.
Kopumā valsts līdzdalība DRS veicinās valstiski vienotu veselības aprūpes kvalitātes un drošības kritēriju ieviešanu slimnīcā, nodrošinot, ka tiek izstrādāti atbilstoši kvalitātes kritēriji un to vērtēšana; sabalansētu pakalpojumu pieejamību ar efektivitāti; vienotu klīnisko vadlīniju ieviešanu un kontroli; ciešāku sadarbību starp klīniskajām universitāšu slimnīcām un SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”, kas būtu vērsta uz labāku pakalpojumu sniegšanu un cilvēkresursu plānošanu; koordinētāku pacientu hospitalizāciju, tai skaitā izstrādājot un nodrošinot optimālu pacientu hospitalizācijas plānu atkarībā no diagnozes un kritiskuma, tādējādi nodrošinot stacionāro pacientu ārstēšanu nepieciešamajā aprūpes līmenī; vienotu vadlīniju ieviešanu ne tikai ārstniecības procesos, bet arī administratīvajos; labāku pārvaldību, efektīvāku resursu koordinēšanu un pārraudzību; vienotu dažādu administratīvo un veselības aprūpes pakalpojumu procesu uzskaites un plānošanas pieeju; kopīgu iepirkumu organizēšanu ar citām valsts kapitālsabiedrībām; valstiskā mērogā vienotu medicīnas tehnoloģiju plānošanu, remontu, uzskaites un analīzes sistēmu, kā arī vienotu monetāro un nemonetāro atalgojumu un motivācijas sistēmu ieviešanu.
