Latvijas valsts iegādāsies „krīzes naftas” krājumus: tas būšot lētāk un drošāk
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā būtiski mainījās situācija arī degvielas tirgū un aktualizējās jautājums par valsts naftas rezervēm, kuras tai jāglabā krīzes situācijām, lai tās pietiktu vismaz trim mēnešiem, kā to nosaka Eiropas Padomes direktīva (Latvijas gadījumā tās ir 350 000 tonnas degvielas). Šis „krīzes naftas” krājuma uzglabājums katrā no Baltijas valstīm ir savādāks, un nu Latvija nolēmusi iet Igaunijas ceļu un pati uzglabāt savos rezervuāros naftas krājumus.
No valsts budžeta paredzēts šim mērķim piecu gadu laikā atvēlēt 300 miljonus eiro, bet tai pašā laikā ierēdņi apgalvo, ka tas dos būtisku ietaupījumu un jebkuram degvielas pircējam benzīntankos vairs par katru nopirkto degvielas litru nevajadzēs piemaksāt deviņus, bet tikai divus eirocentus. Kā tas atsauksies uz degvielas cenām, pagaidām vēl skaidri pateikt nevar, jo tikai septembra otrajā pusē noslēdzās pieteikumu pieņemšana par valsts naftas produktu rezervju uzglabāšanu. Tas nebija publisks iepirkuma konkurss un tam ir noteikta ierobežotas informācijas piekļuve, bet tiek pieļauts, ka šajā darījumā priekšrocība ir naftas termināļiem, kuri darbojas Rīgas un Ventspils ostās vai to apkārtnē.
Karš maina naftas tirgu
Piecu gadu laikā Ekonomikas ministrijas pakļautībā esošā struktūra - publisko aktīvu pārvaldnieks „Possessor” plāno iegādāties ap 350 tūkstošus tonnu degvielas, kas maksās ap 300 miljoniem eiro. Pašlaik šīs degvielas tonnas glabājas degvielas tirgotāju rezervuāros, un par to maksā jebkurš degvielas pircējs – tagad septiņus eirocentus, bet no jaunā gada līdz ar akcīzes celšanos šī nodeva pieaugs līdz deviņiem centiem. Pašlaik lielāko daļu degvielas cenu (ap 55%) nosaka nevis tās iepirkuma cena, bet gan dažādi „papildus maksājumi” - akcīze, pievienotās vērtības nodoklis un nodeva par obligāto valsts rezervju glabāšanu.
Šo maksu jeb nodevu par obligātajām valsts naftas rezervēm nosaka Enerģētikas likums un kopš pilna mēroga Ukrainas kara sākuma tā cēlusies septiņkārt - no 12 eiro 2021. gadā līdz 91 eiro par tonnu šogad. Tas nozīmē, ka attiecīgi pieauga arī degvielas cena benzīntankos. „Possessor” projektu vadības direktore Ilze Karlīna Lipska TV3 raidījumā „Nekā personīga” sacīja: „Mainot šo pārvaldības modeli, mēs ejam uz to, ka nākotnē no šiem septiņiem eirocentiem pēc piecu gadu perioda, kad būs 100% valsts rezerves iegādātas valsts īpašumā, jābūt zem diviem centiem.” No 120 miljoniem eiro gadā rezervju uzturēšanas izmaksas samazināšoties līdz 20 miljoniem.
Līdz pilna mēroga Ukrainas kara sākumam Latvija paļāvās uz naftas vadu, kas gāja no Krievijas uz Latvijas ostām, jo tajos glabājās pietiekams naftas daudzums, kas Latvijai varētu noderēt X stundā. Bet nu situācija par 180 grādiem ir mainījusies. Sākoties karam, pa Latvijā esošo naftas vadu uz no Krievijas plūda pieci līdz seši miljoni tonnu naftas gadā, bet pēc kara uz Ventspili pa to sāka plūst desmitiem reižu mazāk naftas. Tāpat, sākoties Ukrainas dronu uzbrukumiem Krievijas naftas rūpnīcām, pat vispār uz kādu laiku pārstāja tecēt naftas upe no Krievijas.
„To vajadzēja darīt jau aizpagājušajā desmitgadē”
Kā pasaulē tiek uzglabātas valsts naftas rezerves „Kas Jauns Avīzei” pastāstīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis. Viņš skaidroja, ka pasaulē pārsvarā ir trīs varianti kā valstis veido savas rezerves: “Pirmais variants ir tāds, ka degvielas tirgotājs nopērk tā saucamās „biļetes”, kas nozīmē to, ka valstij krīzes gadījumā no kaut kurienes būs iespēja nopirkt degvielu. Otrs variants ir tāds, kā tagad īstenojas pie mums, ka valsts nopērk pakalpojumu no degvielas tirgotājiem. Tātad, ja būs krīze, degvielu valsts par tirgus cenu varēs iegādāties no komersanta, kas to uzglabā. Pašlaik lielākā daļa šo rezervju glabājas Latvijā. Un trešais variants ir tāds, uz kuru pašlaik iet Latvija. Šogad ir pirmais gads, kad Latvija izsludinājusi iepirkumu par valsts rezervju iepirkumu un glabāšanu. To paredzēts īstenot piecu gadu laikā. Jāuzsver, ka Latvijai ir pietiekoši daudz tvertņu, visu tikai izšķir jautājums par līdzekļiem. Pašlaik notiek iepirkums par pirmajiem 20 %, kas ir kādas 60 000 tonnas.
- Vai šis ietekmēs arī degvielas cenu benzīntankos?
- Nē. Šī Latvijā ir „pilnīgi jauna sadaļa” un Latvija dara ļoti pareizi, ka to īsteno. Patiesībā to vajadzēja darīt daudz ātrāk – pagājušajā jeb pat aizpagājušajā desmitgadē, kā to 2010. gadā izdarīja igauņi.
- Un kāpēc tas netika izdarīts?
- Manuprāt, tam ir ļoti vienkāršs izskaidrojums. Latvija varēja izmantot rezerves, kas kā degviela tranzītā cauri Latvijai gāja no Krievijas uz Eiropu. Pirms kara 30% no visas dīzeļdegvielas bija Ukrainas vai Baltkrievijas izcelsme, tā bija viegli pieejama un uzglabāšanas izmaksas ļoti zemas. Latvijas valdība attiecīgi arī izvēlējās šo modeli.
- Par Igauniju skaidrs, bet kā ir Lietuvā?
- Lietuvā situācija ir pilnīgi savādāka nekā abās pārējās Baltijas valstīs, jo viņiem ir Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca. Tur ir šie naftas produkti, un valstis ar savām naftas pārstrādes rūpnīcām nav salīdzināmas ar tām, kurās to nav.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Latvijas valsts iegādāsies „krīzes naftas” krājumus: tas būšot lētāk un drošāk" saturu atbild Izdevniecība "Rīgas Viļņi".
