"Tā ir debila kārtība": Jurģis Liepnieks par lielajām algām valsts uzņēmumu vadībai
Rakstnieks Jurģis Liepnieks milzīgās algas piedāvāšanu sabiedriskā medija vadībai sauc par "debilu kārtību" un uzskata, ka 9000-10 000 eiro mēnešalga jaunveidojamās valsts kapitālsabiedrības vadībai ir neadekvāta: "Uz Latvijas un Baltijas fona tā nešaubīgi ir milzīga alga. Atliek vienīgi cerēt, ka tur tiešām tad būs paši labākie, kādus vien mēs vispār varam iedomāties."
Nav glīti lūkoties svešos maciņos, taču ir pieļaujams izņēmums gadījumā, ja šos makus ar naudu piepilda nodokļu maksātāji. Nesen tika izsludināts konkurss uz vienotā Latvijas sabiedriskā medija valdes locekļu amatiem, kur paredzēts atalgojums no 9000 līdz 10 000 eiro mēnesī. Salīdzinājumam: Valsts Prezidenta un premjerministra alga ir 8440 eiro, bet Rīgas mēram mazliet virs 7000 eiro. Tātad, mazāk nekā saņems jaunveidojamās valsts kapitālsabiedrības, kurā apvienos Latvijas Televīziju un Latvijas Radio, pieci valdes locekļi. Tādējādi jāsecina, ka televīziju vadīt ir sarežģītāk nekā valsti vai pilsētu. Līdz ar to Lielais jautājums: “Cik lielas algas vajadzētu maksāt valsts uzņēmumu vadītājiem?” To Jauns.lv jautāja rakstniekam Jurģim Liepniekam.
Viņš uzsver, ka šajā gadījumā ir galīgi aplami izveidota algu noteikšanas politika un to salīdzina ar privātbiznesu: “Kā tas būtu privātbiznesā? Tur jūs kā uzņēmuma īpašnieks cenšaties dabūt iespējami labāko darbinieku par iespējami mazāko algu. Pareizi?! Varbūt tas skan tā ciniski, bet mēs zinām, ka patiesībā dažādiem cilvēkiem ir dažāda cena un vērtība, un tā tālāk. Jūs kā uzņēmuma īpašnieks ar katru no darbiniekiem vai kandidātu vienojaties par to, kāda viņam būs cena, konkrētais atalgojums.”
Tā būtu bijis jārīkojas arī gadījumā ar sabiedriskā medija vadības algas noteikšanu. Vienam varbūt desmit tūkstoši varbūt ir par maz, bet cits varbūt būtu priecīgs, ja varētu saņemt divus tūkstošus mēnesī. Pirmajā gadījumā lielā alga tiktu piedāvāta, iespējams, “pasaules zvaigznei” (piemēram, CNN vadītājam), kurš ir augstas klases vadītājs ar lielu pieredzi. Otrajā gadījumā tas varētu būt jauns censonis, kuram “acis deg” un kurš prot strādāt, kurš vēlas veidot karjeru, bet kuram nav milzīgas pieredzes šādā darbā. Šādi pieiet darba algas noteikšanai būtu prātīgi, bet ne tā kā pašreiz, nosakot “fiksētu cenu”, teic Jurģis Liepnieks.
Šajā gadījumā algas lieluma noteikšana politika sabiedriskā medija vadībai bijusi “debila kartība”, jo grūti izvērtēt, cik liela alga pienāktos vienam vai otram bez viņa personisko dotību, varēšanas un gribēšanas izvērtēšanas. Viņš arī uzskata, ka jaunā medija vadības algas salīdzināšana ar Valsts vai ministru prezidenta atalgojumu nebūtu īsti korekta, un tā būtu jāsalīdzina ar privāto kompāniju, brīvā tirgus piedāvājumu.
Ko Jurģis Liepnieks domā par sabiedrisko mediju vadībai piedāvāto lielo algu, skatieties Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
