Krievija cenšas sašķelt Rietumu vienotību un vājināt atbalstu Ukrainai, norāda deputāte
Ar savām darbībām Krievija vēlas sašķelt rietumvalstu vienotību un mazināt atbalstu Ukrainai, pauda Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV), prezentējot ziņojuma projektu par ārvalstu iejaukšanās radītajiem draudiem demokrātiskai iekārtai un drošībai Eiropā.
Kā informēja Saeimas Preses dienestā, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Politiskās komitejas sēdē kā eksperti bija pieaicināti NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts un tehnoloģiju kompānijas "Meta" Globālo draudu novēršanas direktors Deivids Agranovicš.
"Nesen publicētā informācija par Krievijas centieniem ietekmēt gaidāmās ASV vēlēšanas un izvērsto psiholoģisko karu Eiropā, kā arī Krievijas centieni ietekmēt Moldovas prezidenta vēlēšanu rezultātus vēlreiz pierāda Krievijas mērķi iejaukties citu valstu iekšpolitikā. Krievija cenšas vērsties pret mūsu politiskajām institūcijām, plašsaziņas līdzekļiem un publisko diskursu, lai grautu uzticību demokrātiskajiem procesiem un institūcijām," uzsvēra Kalniņa-Lukaševica.
Nedemokrātiskas valstis izmanto gan klasiskos ietekmes paņēmienus - korupciju, draudus žurnālistiem un sabotāžu -, gan jaunus instrumentus - aktivitātes sociālajās platformās, mākslīgā intelekta attīstību un pat migrācijas instrumentalizāciju ar mērķi ietekmēt mūsu sabiedrības uztveri, mūsu politiskos lēmumus, norādīja Kalniņas-Lukaševica.
"Meta" kopš 2017. gada kā galveno ārvalstu iejaukšanās avotu visbiežāk identificējusi Krieviju, tai seko Irāna un Ķīna. Savukārt Francijas Nacionālās asamblejas 2023. gada pētījums norāda, ka Krievija un Ķīna ilgtermiņā izmanto dažādas metodes, lai destabilizētu citu valstu sabiedrības un kontrolētu politiskos naratīvus ārvalstīs.
"Autoritāro režīmu galvenais mērķis ir iekšēji vājināt demokrātijas, graujot lēmumu pieņemšanas procesu integritāti un sabiedrības uzticību valsts rīcībspējai un tās institūcijām. Sociālie mediji tiek ļaunprātīgi izmantoti sarežģītām informācijas operācijām. Tas rada eksistenciālu nacionālās drošības apdraudējumu visām Eiropas demokrātijām. Mēs saskaramies ar aizvien jauniem draudiem un uzbrukumiem pret demokrātijām, un ir svarīgi apzināt tos un stāvēt sardzē," prezentējot savu ziņojumu komitejas sēdē, sacīja Kalniņa-Lukaševica.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts un "Meta" Globālo draudu novēršanas direktors Agranovicš dalījās ar savu analīzi par dažādām identificētām dezinformācijas kampaņām un sociālo platformu izmantošanu sabiedrības viedokļu ietekmēšanai, kā arī tendencēm jauno tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta attīstībā, kas rada papildu draudus demokrātijām un sabiedrības noturībai pret ļaunprātīgu ārvalstu iejaukšanos.
Ziņojumu plānots pabeigt un apstiprināt nākamā gada laikā, tostarp paredzēts izstrādāt rekomendācijas cīņai pret ļaunprātīgu ārvalstu iejaukšanos.
