Latvijā pirmo reizi ļauj medīt pelēkos roņus

Medīt varēs tikai noteiktas juridiskas personas, kurām būs izsniegtas atļaujas. Medības ir atļautas no 1. septembra līdz 31. decembrim, izmantojot medību ieročus, un kopumā iegūt ne vairāk kā 60 pelēkos roņus. 

“Atļauju izsniegšanas mērķis nav samazināt roņu skaitu Baltijas jūrā un Latvijas piekrastes ūdeņos, bet gan sniegt iespēju zvejniekiem izmantot vēl vienu alternatīvu metodi, lai būtu iespējams samazināt roņu radītos postījumus piekrastes zvejniecībai un mazināt konfliktsituācijas,“ uzsver pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

Baltijas jūrā mīt apmēram 60 tūkstošu pelēko roņu, kas pēc zvejnieku sniegtās informācijas regulāri izēd zvejnieku lomu murdos, tīklos un saplēš zvejas rīkus. Zemkopības ministrija pauž cerības, ka roņu atbaidīšana no zvejas rīkiem būs risinājums, lai atturētu roņus no zvejnieku lomiem, jo zvejnieku un roņu "konflikts" ir samilzis ļoti liels. 

Pelēkie roņi ir aizsargājama, nemedījama suga. Konfliktsituācijas risināšanai Latvijā ir īstenoti vairāki projekti, lai mūsu apstākļiem adaptētu citu valstu izmantotās metodes roņu atbaidīšanai no zvejas rīkiem. Vienlaikus pēdējos gados zvejnieki ir oficiāli ziņojuši par roņu radītajiem postījumiem. Balstoties uz saņemtajiem datiem, Lauku atbalsta dienests no 2020. līdz 2022. gadam kopumā par pelēko roņu nodarītajiem postījumiem zvejniekiem kompensācijās izmaksājis jau vairāk nekā 557 tūkstošus euro.

“Tā kā pelēko roņu populācija Baltijas jūrā turpina pieaugt, pieaug arī zvejnieku un roņu konfliktsituācijas. Zvejniekiem, kas saņēmuši atļaujas, būs jāatskaitās un jāsniedz dati par šīs atbaidīšanas norisi, lai pēc šī gada zvejnieku atskaitēm 2025. gada sākumā sadarbībā ar zinātniekiem rūpīgi varētu izvērtēt letālās atbaidīšanas metodes lietderību un efektivitāti Latvijā,” skaidro Strode.