Čakša aicina atcerēties, ka izglītības jomas stiprināšana ir valsts attīstības garants
foto: Lita Millere/LETA
Čakša norādīja, ka izglītības nozare pilnībā saprot un akceptē drošības jautājumu kā prioritāru, taču, runājot par budžetu, aizmirst par izglītības jomā iesāktajiem ilgtermiņa darbiem nedrīkst.
Sabiedrība

Čakša aicina atcerēties, ka izglītības jomas stiprināšana ir valsts attīstības garants

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Otrdienas, 27. augusta Ministru kabineta (MK) sēdē Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (V) aicināja saprast, ka izglītības jomā līdz šim kopīgi izdarītais nedrīkst tikt aizmirsts, domājot par nākamā gada valsts budžetu. Jāturpina strādāt pie jomā paredzētajām izmaiņām, jo tas ilgtermiņā valstij nozīmē daudz.

Čakša aicina atcerēties, ka izglītības jomas stipr...

"Pilnībā atbalstot Finanšu ministrijas nolūkus sabalansēt budžetu, man kā nozares ministrei ir jāsaka dažas lietas. Kad mēs runājam par izglītības kvalitātes uzlabošanu, saprotot, ka izglītība nav šobrīd primāri drošības jautājums, aicināšu tomēr atcerēties, ka gan programmu finansēšanas modeļa ieviešana, gan zemākā atalgojuma palielināšana ir kopējās izglītības kvalitātes ļoti būtisks moments. Un, domājot par uzticības saglabāšanu gan pašvaldību, kas būtiski strādāja pie skolu ekosistēmas pārveides, gan skolotāju, kas ļoti investējušies šajā visā - acīs, paturēt to prātā. Esam korekti par saviem solījumiem, protams, vērtējot pašreizējās iespējas," MK sēdē izteicās Čakša.

Lai nodrošinātu finansējumu ministriju pieteiktajām drošības prioritātēm, piedāvāts horizontāli samazināt ministriju izdevumus – aprēķinu veicot no preču un pakalpojumu izdevumiem, kopumā veidojot ietaupījumu 50 miljonu eiro jeb 11% apmērā.

Resoru programmu un apakšprogrammu plāna izdevumi precēm un pakalpojumiem 2025. gadam, kuri pakļaujas pārskatīšanai un novirzāmās summas pārdalei, kopumā veidoja virs 450 miljoniem eiro, neietverot finansējumu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un neatkarīgajām iestādēm. Ņemot vērā, ka nozaru ministrijas vēl precizē savus bāzes izdevumus saskaņā ar 20. augusta MK sēdē lemto, FM vēl aktualizēs aprēķinus.

Finanšu ministrija aprēķinās izdevumu samazinājumu katrai ministrijai, savukārt ministrijas atbilstoši samazinājuma apjomam veiks samazināmā finansējuma sadalījumu pa programmām, apakšprogrammām un izdevumu klasifikācijas kodiem. Izdevumu samazināšanas procesā ir ņemta vērā starptautiskā budžeta plānošanas prakse, ka vienlaikus ir jānosaka minimālais ietaupījumu līmenis – ietaupījumu mērķis.

Ministrijām arī uzdots turpināt iesniegt priekšlikumus par iespējamo finansējuma samazinājumu 2025. gadam un turpmākajiem gadiem, lai nodrošinātu papildu nepieciešamo finansējumu prioritārajiem pasākumiem.

Saskaņā ar budžeta izstrādes grafiku Saeimā 2025. gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt šā gada 15. oktobrī.