Skolotāji jaunos programmu paraugus vēstures un sociālo zinātņu mācību priekšmetos dēvē par kompromisu
foto: LETA
"Sociālās zinātnes I" programmas darba grupas pārstāve Laura Joma (no kreisās), "Vēsture I" programmas grupas pārstāvji - Baiba Atmane, Mikus Solovejs, Toms Gulbis un Jānis Arājs piedalās pasākumā, kura laikā iepazīstina ar izstrādātajiem obligāti apgūstamo pamatkursu - "Vēsture I" un "Sociālās zinātnes I" programmu paraugiem.
Tava izglītība

Skolotāji jaunos programmu paraugus vēstures un sociālo zinātņu mācību priekšmetos dēvē par kompromisu

Ziņu nodaļa

Jauns.lv / LETA

Jaunie programmu paraugi vēstures un sociālo zinātņu mācību priekšmetos ir kompromiss, un vēl ir daudz darāmā, vienisprātis bija "Sociālās zinātnes I" un "Vēstures I" programmu darba grupas pārstāvji.

Skolotāji jaunos programmu paraugus vēstures un so...

Atšķirībā no "Vēsture I", "Sociālās zinātnes I" joprojām būs integrēti vairāki priekšmeti. Mācību priekšmeta programmas darba grupas pārstāvis Aleksandrs Lange jauno programmu vērtēja kā "labāko kompromisa variantu, ko varēja panākt esošajos apstākļos".

Sociālo zinātņu mācību priekšmetā uzsvars likts uz lēmumu pieņemšanu individuālā līmenī, apskatot dažādus faktorus, kas to ietekmē. Skolēni izzinās arī to, kā lēmumi tiek pieņemti komercdarbībā, nacionālā un starptautiskā līmenī. Īpaši akcentēta Eiropas Savienības nozīme lēmumu pieņemšanā.

Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības vadītāja Baiba Atmane sacīja, ka nākamā mācību gada laikā varēs saprast "grābekļus, kas īsti labi nepadodas", un pilnveidot programmu. Viņa aicināja abu mācību priekšmetu skolotājus sniegt arī savus ieteikumus un komentārus.

Vienlaikus skolotāji aicināja pilnveidot arī padziļināto kursu "Vēsture II" un "Sociālās zinātnes II" programmas, jo starp optimālo un padziļināto līmeni sagaidāms "ievērojams kontrasts". 

Paveikto atzinīgi novērtēja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Viņa uzsvēra, ka skola ir vieta, kas ļauj iedot "pareizās prasmes", piemēram, kritiski domāt, vērtēt procesus un pamanīt cēļoņsakarības. "Ņemot vērā, ka mēs ģeopolitiski esam tādā vietā, no kuras nevar aiziet projām, mums ir svarīgas visas šīs zināšanas," uzskata politiķe.

Izstrādātie programmu paraugi no pirmdienas būs pieejami VISC mācību plānošanas e-vidē "MAPE". Valsts izglītības satura centrs (VISC) sola, ka skolotāji līdz oktobrim varēs apmeklēt profesionālās pilnveides kursus. Tāpat novirzīts finansējums metodisko materiālu izstrādei. Atbilstoši valdības nolemtajam, vēsturi un sociālās zinības vidusskolā no nākamā mācību gada mācīs kā atsevišķus priekšmetus. To apguvei paredzēto mācību stundu skaits netiks samazināts. Vēsturei tiks atvēlētas 105 mācību stundas, bet sociālajām zinībām - 140 mācību stundas.

Iepriekš abi mācību priekšmeti apvienoti vienā optimālā līmeņa mācību kursā "Vēsture un sociālās zinības I", apvienojot ētiku, reliģiju, politiku, filozofiju, tiesības, ekonomiku un vēsturi. Kursa apguve ir priekšnosacījums padziļināto kursu "Vēsture II" un "Sociālās zinātnes II" turpmākai apguvei. Taču šāda kārtība izraisījusi Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības neapmierinātību. Tās ieskatā, šāda zinātņu apvienošana "ir radījusi virkni problēmu".