Darbā runāt tikai latviski. Provokācija vai vienkārši pārprasts Valsts valodas centrs?
Nesen tika ziņots par Valsts valodas centra (VVC) izplatīto aicinājumu darba vietās sarunāties tikai latviešu valodā, kuru Krievijas mediji nevilcinoties pasnieguši kā krievu valodas aizliegumu. Šāda aicinājuma interpretācija parādījusies vairākos kaimiņvalsts medijos, tāpēc rodas jautājums – vai pats aicinājums ir gana labi izskaidrots, formulēts korekti?
Svešvaloda darbavietās nav pieļaujama
VVC publicēto aicinājumu pamato ar sūdzībām, kas saņemtas par iestādēm, kuru darbinieki, veicot ikdienas pienākumus klientu vai citu personu klātbūtnē, piemēram, veikalos, sabiedriskajā transportā vai birojos sarunājoties izmanto svešvalodu. Cilvēki sūdzējušies arī par amatpersonām, kuras svešvalodā sniedz intervijas medijiem un visbiežāk konkrētās sūdzības bijušas saistītas tieši ar krievu valodas lietošanu. VVC uz šīm sūdzībām reaģējis paziņojot, ka darbiniekiem, gadījumā, ja viņu sarunas, dzird citas personas, ir obligāti jāsarunājas latviešu valodā: „Valsts valodas likums noteic, ka tas neattiecas uz valodu lietošanu Latvijas iedzīvotāju neoficiālajā saziņā. Ja darbinieku savstarpējā saziņa svešvalodā ir dzirdama citiem pasažieriem, veikalu, biroju un iestāžu apmeklētājiem, nevar uzskatīt, ka šī ir neoficiālā saziņa. Tāpēc nav pieļaujams, ka darbinieki, veicot amata un profesionālos pienākumus, savā starpā sarunājas svešvalodā.”
„Liecinieku” klātbūtnē nedrīkstot runāt krieviski
Izplatītajā paziņojumā, kas teju uzreiz izraisījis rezonansi Krievijas medijos, blakus parādās tādas frāzes kā „nav pieļaujams” un „sarunājas svešvalodā”. Kaimiņvalsts ziņu portālos momentā parādījās maldinoši un pārspīlēti virsraksti. Vesti.lv raksta, ka „krieviem vienam ar otru jārunā latviski”, Newsru.com apgalvo, ka „Latvijā liecinieku klātbūtnē aizliegts runāt svešvalodā”, savukārt portāls Gazeta.ru apgalvo, ka „Latvijā darbavietās aizliegts runāt krieviski”.
Paziņojums esot pārprasts
Vai pastāv iespēja, ka VVC, formulējot savu vēstījumu, nav ņēmis vērā valodu problēmjautājuma nozīmi Latvijas sabiedrībā un pārāk brīvi lietojis tādus izteikumus kā „nav pieļaujams”? Centra paziņojumā minēts, ka šis gads valstij ir īpaši nozīmīgs Eiropas Savienības Padomes prezidentūras dēļ un Valsts valodas likumu esot jācenšas ievērot pilnībā, tomēr šis paziņojums gandrīz acumirklī nostrādājis ačgārni, dodot Krievijas medijiem iespēju celt neslavu par Latviju, kā arī maldināt krievvalodīgo auditoriju. Lai noskaidrotu, vai VVC paziņojums uztverams kā nevajadzīga provokācija, vērsāmies pie Drošības policijas: „Drošības policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka Valsts valodas centra izplatītais paziņojums, visticamāk, tika pārprasts un tā atspoguļojums dažādos plašsaziņas līdzekļos bija katra konkrētā izdevuma izpratne.” Grūti saprast – apzināta valsts nomelnošana vai „godīgs” pārpratums? Valodas mums tomēr atšķiras, tāpēc Krievijas medijiem izdevies sacīto interpretēt tā, kā nu tas notika.
Neskatoties uz VVC izteikumu „savdabīgo” atspoguļošanu, centra pārstāve Sarmīte Pāvulēna portālam Kasjauns.lv apgalvo, ka pamatu šādai klaji neatbilstošai izpratnei neredz: „Tiešām nevaru izskaidrot šādu mediju rīcību. Uzskatu, ka VVC izplatītais aicinājums bija formulēts saprotami un korekti.”
Nav attaisnojuma klajiem meliem
Tikmēr Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (NA) sarunā ar Kasjauns.lv apgalvo, ka starp aicinājumu un tā kategoriskajām interpretācijām un sagrozījumiem ir izteikti radikāla atšķirība un komentēt Krievijas mediju versijas par VVC paziņojumu viņš negrasās. Komisijas vadītājs tomēr atzīst, ka aicinājuma formulējums, iespējams, neesot gana skaidrs: „Attiecībā uz sarunām darba vietā aicinājums, manuprāt, nav labi izskaidrots. Tas dod vietu dažādām interpretācijām, taču nav attaisnojums klajiem meliem.”
