Šim stāstam ir jābūt ar laimīgām beigām
Sabiedrība

Šim stāstam ir jābūt ar laimīgām beigām

Jauns.lv

„Māmiņ, jūsu bērniņš ir akls. Diemžēl ar to ir jāsamierinās,” tā vienpadsmitajā dienā pēc mazā Valterīša piedzimšanas pavēstīja acu ārsts. Acu ārstu apskate bija pēdējā, kas paredzēta pirms izrakstīšanās no slimnīcas. Es domāju, ka uz vietas nomiršu. Ārā gaida vīrs, mans tēvs, visi priecīgi gaida...

Šim stāstam ir jābūt ar laimīgām beigām...

Ārsts toreiz pateica uzreiz – nekad neredzēs, diagnoze – abu acu tīkleņu atslāņošanās, retinopātija, kā arī to, ka neko nevar darīt, ka tas ir jāpieņem, iedeva bukletiņu ”Kā audzināt neredzīgu bērnu”.

Es to nevarēju pieņemt, sāku meklēt ...gandrīz katru dienu kaut kur gājām! Izgājām adatu terapiju, braucām pie tantiņām. Kad Valterītim bija trīs mēneši, uzzināju par acu ārstu Oļegu Diskoļenko Sanktpēterburgā. Braucām uz pirmo konsultāciju 2004. gada 9. martā, un jau 19.aprīlī tika veikta pirmā operācija kreisajai actiņai, kam sekoja virkne citu operāciju, pamīšus vienai vai otrai actiņai. Ik pēc pāris mēnešiem bijām ceļā, atveseļošanās laiks ... Līdz 2011. gada 30. maijā pateica, ka vairāk neko veikt nevar.

Rezultātā Valterīts valkāja brillītes un sāka iepazīt apkārtējo pasauli, jo pirmie rezultāti lika sevi manīt, kad dēliņam palika trīs gadiņi, kad viņa vecuma bērni jau visu zina – krāsas, priekšmetus un daudz citas lietas, kas mums visiem šķiet pašsaprotamas.

Šķita, ka viss sāk sakārtoties-Valters sekmīgi mācās trešajā klasē un iet mūzikas skolas kontrabasa klasē. Zēns ir aktīvs – apguvis datorprogrammu JAWS neredzīgiem cilvēkiem, veido savas Hangout sesijas svētdienās, kurām ir sekotāji (arī no Dānijas un Holandes). Interesējas par kosmosu un Latvijas vēsturi. Kad pagājušā gada rudenī pamanīju, ka dēliņš vairs neorientējas telpā, sapratu, ka ir kas noticis. Nebūtu pat jāapmeklē acu ārsts, lai redzētu, ka abās actiņās ir asins izplūdumi, ko nav iespējams novērst ar medikamentu palīdzību, bet kuru sekas atstāj graujošu iespaidu - Valters atkal neredz neko...man atkal blakus bija bērniņš, kuru jābīda autobusā uz durvju pusi un jāapstājas pirms pakāpiena.

Cilvēki saka: ”nebūtu laimes, ja nelaime nepalīdzētu”, tā arī Valtera gadījumā. Pagājušā gada oktobra beigās tikām atkal pie sava ārsta Sanktpēterburgā, tika veikta rekonstrukcijas operācija labajai actiņai, jo kreisās actiņas stāvoklis bija pārāk akūts. Šeit arī mēs uzzinājām, ka Krievijas zinātnieki ir spēruši jaunu soli zinātnē – ir izstrādāta jauna metode, lai atjaunotu acs tīkleni. Jo pēc tam, kad šogad rudenī veiks nākamo rekonstrukcijas operāciju kreisajai actiņai (1800EUR), Valters tik un tā skatīs pasauli kā caur biezu palagu, jo neskaitāmie rētaudi neļauj redzi izmantot pilnībā (rētaudi ir viens no iemesliem, kas radīja asinsizplūdumu actiņai augot), kas viņam ļaus orientēties, bet ne patstāvīgi pārvietoties. Man ļoti sāpīgi dzirdēt: ”Mammu, skaties tu un pastāsti...”. Es ļoti vēlos, lai Valters redzētu un man varētu stāstīt jau ko redzējis, arī viņš zina, ko ir zaudējis, tādēļ tas ir divtik grūti. Lūgt ir ļoti grūti...

Sīkāka informācija par Valteru ir pieejama šeit: http://labdaris.lv/lv/funds/view/137 Ziedojumu tālruņi:

90006881 (maksa par zvanu - 1.42 EUR) un 90006771 (maksa par zvanu - 7.11 EUR)

.

Jūs varat ziedot arī jebkādu citu summu ar pārskaitījumu uz zemāk norādītajiem kontiem, ierakstot maksājuma mērķī

“Veselības fonds: Valters Kristapsons”

.

Rekvizīti:

Nosaukums:

Biedrība "Latvijas Labdaru Asociācija Labdaris.lv"

Reg. Nr: 40008173130

Jur. adrese:

Akadēmijas laukums 1- 1011, Rīga, LV-1050

-

SWEDBANK

- Swift: HABALV22

LV43HABA0551037990069

-

CITADELE-

Swift: PARXLV22

LV79PARX0016130480002

(+371) 27031058

Reklāmas raksts tapis asdarbībā ar labdaris.lv / Publicitātes foto