Meteorologi: pēdējo divu dienu lietavas Latvijā bijušas spēcīgākās vismaz kopš 1945. gada

Lai arī nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām arhīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada.

Mūsdienās nokrišņu daudzumu mēra ik minūti, bet agrāk nokrišņi mērīti ar dažādu periodiskumu: gan reizi trīs stundās, gan reizi 12 stundās, tādēļ nupat piedzīvotās lietavas ar vēsturiskajiem datiem viskorektāk salīdzināt divu diennakšu nokrišņu daudzuma summas griezumā.

Līdz šim lielākais divu diennakšu nokrišņu daudzums Latvijā bija fiksēts 1973. gada 8. un 9. jūlijā, kad Ventspilī nolija 176 milimetri lietus, taču šoreiz Jelgavas novada Kalnciemā nokrišņu summa svētdien un pirmdien sasniegusi 193 milimetrus, turklāt pirmdien pēc pulksten 9.00 tehnisku iemeslu dēļ meteoroloģiskās stacijas dati nav pieejami par pēdējām lietavu stundām, kas nozīmē, ka kopējais nokrišņu daudzums varētu būt pat nedaudz lielāks. Dati par pilnīgu šo abu diennakšu nokrišņu daudzumu būs pieejami vēlāk, taču arī tagad skaidrs, ka tās ir spēcīgākās lietavas, kas Latvijā piedzīvotas vismaz kopš 1945. gada.

Jāpiebilst, ka Kalnciemā šāds nokrišņu daudzums atbilst gandrīz trešdaļai no visa gada klimatiskās normas. Arī Rīgu izmērcējušās lietavas bijušas vēsturiskas.

Galvaspilsētā līdz šim lielākais divu diennakšu nokrišņu daudzums bija 1986. gada 12. un 13. jūlijā, kad nolija 86 milimetri. Šoreiz divās dienās nolija 118 milimetri jeb pusotra mēneša klimatiskā norma.

Rīgā kanalizācijas un lietus ūdens novades sistēmas ne visur tika galā ar lielo ūdens daudzumu, un uz ielām un brauktuvēm daudzviet veidojās milzīgas, neizbraucamas peļķes, kā arī ūdens uzkrājās namu pagrabos. Daugavā ūdens līmenis gan cēlās mēreni, kas ļāva izvairīties no cilvēku masveida evakuācijas. 

Arī iepriekšējais, 1986. gadā uzstādītais rekords uzstādīts līdzīgos apstākļos kā šoreiz – vasarai netipiska, spēcīga ciklona darbība divu dienu garumā, kas nesa arī spēcīgu vēju.

Piemēram, 2017. gada augustā, kad līdzīgs ciklons izraisīja plūdus Latgalē, vējš bija mazāks, jo ciklons pilnībā bija izvietojies virs sauszemes. Šoreiz ciklona aktīvākā daļa atradās virs Rīgas līča, kur ziemeļu, ziemeļrietumu vējam ir brīvākas iespējas ieskrieties, ko īpaši labi juta Jūrmalā, kur vēja postījumi bijuši vieni no plašākajiem, norāda "lsm.lv".

Jauns.lv jau vēstīja, ka valsts centrālajos rajonos – Rīgā, tās apkārtnē un Zemgalē 29. jūlijā vakarā sākās stipras lietusgāzes, postošas vēja brāzmas līdz 30 metriem sekundē un plūdi. Valsts iestādes un pašvaldības, kā arī iedzīvotāji par to ziņoja sociālajos tīklos un publicēja dabas stihijas nodarītā posta seku foto un video.