Kāpēc pensijas un ģimenes pabalstus Latvijā mēģina saistīt ar "nacionālo drošību"?

No vienas puses, nevar būt nekādu šaubu, ka nabadzība un sociālā nevienlīdzība ietekmē drošību, uz ko Latvijai norādījusi arī Eiropas Komisija, taču pašlaik ministru cīņa par praktiski neesošu papildu finansējumu var kļūt komiska, jo par nacionālās drošības jautājumu kļūst jebkas, raksta "Nra.lv".

Labklājības ministrija, tāpat kā Veselības ministrija, iesniegusi Finanšu ministrijai nozaru prioritāšu sarakstu laika posmam no 2025. līdz 2028. gadam. Kā argumentu Labklājības ministrija izmanto Nacionālās drošības koncepciju, kurā teikts, ka "iekšējo drošību ietekmē arī demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, augsts nabadzības un sabiedrības ienākumu nevienlīdzības līmenis, kā arī izglītības kvalitāte".

"Mūsu iesniegtie priekšlikumi starpnozaru prioritārajiem pasākumiem un nozaru prioritārajiem pasākumiem ir tieši vai netieši vērsti uz iekšējās drošības stiprināšanu - nabadzības un ienākumu nevienlīdzības riska mazināšanu," saka labklājības ministrs Uldis Augulis. "Nepietiekama atbalsta gadījumā šo iedzīvotāju grupu dzīves līmenis var pasliktināties, kā arī palielināties sociālās problēmas, kas rada sociālās spriedzes pastiprināšanos."

Attiecībā uz Latviju Eiropas Komisija uzsvēra nepieciešamību meklēt papildu finansējumu veselības aprūpei un sociālajai aizsardzībai, jo Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem nevienlīdzības rādītājiem. Sociālajai aizsardzībai atvēlēto izdevumu daļa Latvijā ir ievērojami zemāka nekā vidēji ES. Pēc Labklājības ministrijas datiem, Latvija sociālajai aizsardzībai atvēl 19,1% iekšzemes kopprodukta, kamēr Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 30%.