Četri gadi bez atbildēm - Pāvela Rebenoka draugiem bažas, ka viņa slepkavību tā arī neatklās
Aizritējuši teju četri gadi kopš nežēlīgās advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības. Viņa draugs, jurists Mārtiņš Krieķis, atklāj, ka “viņaprāt, pastāv divi galvenie motīvi, kādēļ noziegums ticis pastrādāts”. Taču kā viņam, tā citiem, kuri Pāvelam bija tuvi ir arvien mazāk ticības, ka noziegumu izdosies atklāt.
2020. gada 20. septembrī savās mājās Langstiņos vardarbīgi tika noslepkavots jurists Pāvels Rebenoks. Gadu pēc slepkavības likumsargi medijiem vēstīja, ka noziegums visticamāk pastrādāts vai nu laupīšanas dēļ, vai arī bijis saistīts ar Rebenoka profesionālo darbību. Tomēr jurists Mārtiņš Krieķis pret šīm versijām attiecas skeptiski - viņš norāda, ka “variantu par laupīšanu izslēdz pavisam, un skaidro, ka notikušais visticamāk bijis saistīts ar Rebenoka politisko nostāju Rīgas brīvostas valdē. Tāpat Krieķis pilnībā neizlēdz versiju par slepkavības saistību ar Pāvela iesaisti “Olainfarm” lietā, kurā pēc uzņēmēja Valērija Maligina nāves advokāts darbojās nelaiķa mantojuma pārdalē.
“Manā ieskatā tas ir pilnībā neiespējami, ka tā bija slepkavība laupīšanas nolūkos. Mēs ar Pāvelu bijām kolēģi, un es pārzināju viņa lietas jurispudencē, tādēļ varu apgalvot, ka viņa nāve nevienā lietā neko neizmainītu. Vienīgais variants, kas atliek ir Pāvela politiskā darbība - tā bija vienīgā joma, kurā pēc Pāvela nāves kaut kas izmainījās. Tāpat, neliela varbūtība ir viņa saistība ar “Olainfarm” mantojuma lietu,” apgalvo Pāvela kādreizējais kolēģis un tuvs draugs Mārtiņš Krieķis.
Rebenoka politiskā nostāja Rīgas brīvostas valdē
Rebenoks bija Rīgas brīvostas valdes loceklis kopš 2019. gada, kur pārstāvēja Ekonomikas ministriju, bet 2020. gada 20. februārī viņš tika ievēlēts par Rīgas brīvostas priekšsēdētāja vietnieku. “Naudas Pāvelam bija pietiekoši, turklāt viņš to pelnīja privātajā, nevis valsts sfērā, līdz ar to nauda nebija viņa dzinulis strādājot Rīgas brīvostā. Viņš darbojās valsts interesēs,” Pāvela motivāciju skaidro Krieķis.
“Kad Rīgas brīvostas padome balsoja par Tvaika ielas–Kundziņsalas pārvada projektu, kura kopējās izmaksas tika lēstas vairāk nekā 40 miljonu eiro apmērā, Pāvels bija vienīgais, kas balsoja pret tilta celtniecību. Viņam šķita, ka šis projekts ir dārgs, bet nekādu pienesumu Rīgas brīvostai nesniegs,” skaidro Krieķis.
Draugs vēsta, ka “viņš valdei norādījis, ka daudz prātīgāk šos līdzekļus būtu bijis veltīt gultņu padziļināšanai, lai ostā varētu ienākt lielāki kuģi, tomēr padome neesot viņu uzklausījusi”, vēsta Krieķis, piebilstot, ka Pāvels situācijā orientējies labi, jo savulaik ieguvis kuģa kapteiņa izglītību. Viņa skatījumā, Brīvostas jautājums ir galvenā joma, kurā Pāvela nāve viesa zināmas izmaiņas.
“Kā mēs redzam, ostas ir mainījušās, un tur notikusi politiskā reforma, kas bija ļoti nepareiza attiecībā uz ostām. Savulaik tā tika pārvaldīta tā, ka puse bija pilsētai, puse- ostai. Tas nebija ne labi, ne slikti, bet tas palīdzēja balansēt gan valsts, gan pašvaldības intereses. Tagad ir valsts intereses, bet finālā ostu apgrozījumi ir krietni kritušies,” daudznozīmīgi vēsta jurists.
Pāvels Rebenoks beidzis Latvijas Jūras akadēmiju kuģu vadīšanas specialitātē. Tvaika ielas–Kundziņsalas pārvada projekta būvniecība tika uzsākta 2021. gada rudenī, un tā sākotnējās izmaksas lēsa 40 miljonu eiro apmērā. Kopš 2023. jūnija brīvosta un Rīgas dome šo pārvada projektu plāno realizēt kopā. Šī gada 27. jūnijā Rīgas dome ziņoja, ka satiksmes pārvada izmaksas uz Kundziņsalu pieaugušas līdz 82,7 miljoniem eiro.
“Olainfarm” mantojuma lieta un Maligina “aizdomīgais” testaments
Pēc tam, kad 2017. gada 9. decembrī savās mājās Jūrmalā 52 gadu vecumā tika atrasts miris AS “Olainfarm” vadītājs Valērijs Maligins, viņa atraitnei Elīnai Maliginai un uzņēmēja meitām Irinai Maliginai, Nikai Saveļjevai un Annai Emīlijai Maliginai radās domstarpības par mantojuma sadali.
Maligina 2016. gada janvārī nolasītajā testamentā viss viņa īpašums tika novēlēts uzņēmēja 3 meitām, bet 50 tūkstoši eiro tika novēlēti viņa mātei. Tomēr pēc Valērija Maligina nāves, viņa atraitne Elīna Maligina Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā iesniedza prasību atzīt par spēkā neesošu Valērija Maligina janvārī nolasīto testamentu.
"Ir pierādījumi, ka savas dzīves pēdējos mēnešos Valērijs ir publiski paudis citu gribu, kurā bija pieminējis arī savu sievu,” tolaik vēstīja aktrises aizstāvis Pāvels Rebenoks. Tāpat viņš tolaik Jauns.lv atklāja, ka “Maligina janvārī nolasītais testaments varētu būt viltojums, jo viņaprāt šādam testamentam neesot bijusi jēga - viņš vēsta, ka tajā laikā uzņēmējs nebija precējies un visu viņa īpašumu tāpat saņemtu meitas”. Tāpat Rebenokam aizdomīgs likās fakts, ka testaments ir latviešu valodā, jo “Maligina valodas zināšanas neesot bijušas tik labas, lai diktētu juridiski sarežģītu tekstu”.
Būtisks pavērsiena punkts notika 2018. gada 4. septembrī, kad AS "Olainfarm" akcionāri nomainīja uzņēmuma esošo padomi, un par padomes priekšsēdētāju ievēlēja Pāvelu Rebenoku, par vietnieci- Valērija Maligina meitu Irinu Maliginu, par padomes locekļiem - Mārtiņu Krieķi, Dainu Širlaku un Signi Balderi-Sildedzi. Irina Maligina tolaik vēstīja, ka “Rebenoks uzrunāts, jo viņa augstu vērtē viņa darbu, panākot visām pusēm pieņemumu risinājumu viņas tēva mantojuma lietā”.
Tomēr vien septiņus mēnešus vēlāk uzņēmumā bija samilzis akcionāru strīds, un birža “Nasdaq Baltic” pat apturēja tirdzniecību ar zāļu ražotāja AS “Olainfarm” akcijām.
2019. gada 1. aprīlī Maligina meitas centās sarīkot akcionāru sapulci, tomēr uzņēmuma padome to atsauca, norādot, ka pieprasījumu parakstījušās personas nav “Olainfarm” akcionāri un tai neesot juridiska pamata. Savukārt “Olainfarm” lielākais akcionārs SIA “Olmafarm”, kuras īpašnieces ir Maligina trīs meitas aicināja akcionārus uz iepriekš izsludināto akcionāru ārkārtas sapulci ierasties, norādot, ka “Olainfarm” valde ir pakļāvusies padomes nelikumīgam spiedienam.
Krieķis tolaik pauda uzskatu, ka, “izplatot aicinājumu rīkot prettiesisku akcionāru sapulci, notiek darbība to personu interesēs, kuras faktiski jau iegādājušās divu “Olainfarm” mantinieču akcijas, ar mērķi aizmuguriski sagrābt varu uzņēmumā. “Šāda rīcība ir pretēja gan Valērija Maligina pēdējai izteiktajai gribai, gan arī klaji ignorē akciju sabiedrības valdes vienbalsīgi pieņemto lēmumu,” viņš tolaik sacīja.
“Olainfarm” akcionāri tolaik ārkārtas sapulcē 1.aprīlī plānoja lemt par izmaiņām padomes sastāvā.
“Teorētiski “Olainfarm” mantojuma lieta varēja tajā laikā būt viens no slepkavības iemesliem,” Jauns.lv apgalvo Krieķis, “tomēr, tajā lietā nekas neizmainījās pēc Pāvela nāves.”
Krieķis: “Mērķis bija nogalināt!”
Lai gan 2021. gadā Valsts policija vēstīja, ka “noziegums visticamāk pastrādāts vai nu laupīšanas dēļ, vai arī bijis saistīts ar Rebenoka profesionālo darbību, Pāvela draugs Mārtiņš Krieķis laupīšanas versiju pilnībā izslēdz. “Es neuzskatu, ka tā bija slepkavība laupīšanas nolūkos - manā ieskatā tas bija pilnībā neiespējami,” norāda advokāts. “Es nozieguma vietā pats klāt nebiju un skaidri nevaru apgalvot, kas notika, tomēr es zināju Pāvela mājas izvietojumu un esmu informēts par to, ko tajā vakarā piedzīvoja Pāvela draugs Ingus,” skaidro Krieķis.
Nogalinātā advokāta Pāvela Rebenoka dzīvesvieta Langstiņos
“Ingus stāstīja, ka pirmais sitiens tika veikts uzreiz, un piedzīvotais nebija no klasiskās aplaupīšanas sērijas, kad zaglis vispirms pajautā kur atrodas vērtslietas un tad uzbrūk upuriem, lai noslēptu pēdas. Šis stāsts man nelīmējas kopā,” vēsta Pāvela draugs Mārtiņš.
Viņš norāda, ka “Ingus uzbrukumā cieta minimāli, bet pret Pāvelu tika raidīti agresīvi sitieni, triecieni un spērieni pa viņa galvu, līdz tā mirka asinīs. Viņam uzbrukumā tika salauzsts žoklis un galvaskauss”. “Mērķis bija nogalināt, un viņi savu mērķi sasniedza,” skaidro Krieķis. Viņaprāt, “laupīšana tika veikta ar nodomu novērst pēdas no patiesā uzbrukuma mērķa.
Ingus Krieķim atklājis, ka “kādam galdam mājoklī bijis nodalījums, kas ar neapbruņotu aci nav redzams, bet ko profesionāli zagļi pamanītu uzreiz. Tajā bija noslēptas visas Pāvela vērtslietas - virkne ar zelta ķēdēm, pulksteņi un gredzeni ar dimantiem”. Viņš norāda, ka zagļi šo nodalījumu nebija uzgājuši, tāpat mājās bija atstāts Pāvela maks ar naudu, un nekas nebija paņemts no mašīnas.
“Protams, viņi izvandīja augšstāvā Pāvila kabinetu, tomēr uzbrucēji bija paņēmuši vien to, kas viņiem pirmais gadījās pa ceļam. Tādēļ versija par laupīšanu man šķiet apsšaubāma. Turklāt, ja Pāvelam kāds bruņots cilvēks sacītu: “Atdot man savas vērtslietas, vai mēs tev uzbruksim!”, viņš zagļiem būtu atdevis visu un nebūtu centies aizstāvēties. Pāvels ticēja, ka vienkāršāk naudu ir nopelnīt, nevis ar kādu kauties,” skaidro advokāts.
No Ingusa liecības izriet, ka uzbrucēji bijuši trīs un savā starpā sarunājušies krievu valodā. Divi bija aptuveni 1,75 centimetrus gari, bet trešais aptuveni 1,85 centimetrus garš. Rebenokam nolaupīta dārgu pulksteņu kolekcija un dārglietas vairāk nekā 150 tūkstošu eiro vērtībā.
Vainīgie varot izsprukt cauri sveikā
Brīdī, kad notika uzbrukums, Pāvels un Ingus kopīgi virtuvē malkojuši tēju. Likumsargi vēsta, ka laupītāji upurus pārsteiguši, nezvanot pie durvīm, bet ielaužoties no pagalma puses. Tomēr Krieķis šo versiju apšauba.
“ Zinu, ka tajā mājā nevar tik pēkšņi uzlauzt durvis un ieskriet virtuvē. Jo ja lauž durvis, tam jau tīri teorētiski nepieciešams laiks. Pēc durvju izlaušanas zagļiem būtu bijis nepieciešams iet līdz virtuvei zig-zagiem - apiet apkārt galdam, dīvānam, pēc tam būtu jāpagriežas pa labi, pa kreisi un vēlreiz pa labi, lai sasniegtu mērķi. Bet ja laupītāji atrastos jau iekšā mājā, garāžā, tad būtu nepieciešamas vien trīs sekundes, lai nonāktu virtuvē,” skaidro Krieķis. Viņš apšauba arī likumsargu rīcību izmeklēšanas laikā.
“Cik man zināms, noteiktas personas uz kurām konkrēti tika norādīts par viņu iespējamo ieinteresētību Pāvela nāvē nav tikušas nopratinātas,” skaidro Krieķis, “neesot pratināti cilveki nedz brīvostas sfērā, nedz “Olainfarm” lietā, kurā Pāvels strādāja saistībā ar mantojuma lietu.”
Viņš norāda, ka “saprot, ka policijai ir atstrādāta metodoloģija pēc kuras viss ir jāatstrādā, tomēr viņaprāt, izmeklēšanas laikā pieļautas vairākas kļūdas - videoreģistri no apkaimē braucošajām mašīnām tikuši prasīti vien 4 dienas pēc Pāvela slepkavības, turklāt, pēc viņa draugu ierosinājuma”. Tāpat, Krieķis min, ka neizprotami ir tas, kādēļ likumsargi uz notikuma vietu brauca 40 minūtes, kamēr viņš nakts laikā, kad ielas ir tukšas, to varot paveikt uz pusi īsākā laikā.
Pēdējā gaitā pavada nogalināto advokātu Pāvelu Rebenoku
2020. gada 26. septembrī Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrālē notika atvadīšanās no noslepkavotā advokāta Pāvela Rebenoka.
“Man ir cerība, ka noziegums tiks atklāts, bet šī cerība ir ļoti aptuvena. Mēs, Pāvela draugi, kā jau katru gadu plānojam 20 septembrī pulcēties viņa atceres pasākumā. Tomēr man ir bažas, ka šis noziegums vairs netiks atklāts, un mēs no atbildīgajām personām dzirdēsim vienas un tās pašas atrunas - “Mēs turpinām strādāt!”, “Izmeklēšanas laikā nevaram atklāt jaunu informāciju!”, utt.,” ar raižpilnu vēsti sarunu noslēdz Krieķis.
