foto: Foto: Shutterstock
Pa Rīgas centru ļepato cauna. Vai tas ir normāli?
Meža cauna spēj dzīvot pilsētā un turklāt būt visnotaļ derīgs dzīvnieks, jo medī žurkas.
Sabiedrība
2024. gada 30. jūnijs, 07:25

Pa Rīgas centru ļepato cauna. Vai tas ir normāli?

Māris Puķītis

Kas Jauns Avīze

Rīga ir daudz dzīvnieciskāka, nekā varētu domāt – starp pilsētas mūriem mīt ne tikai baloži un kanāla pīles, bet arī zvēriņi, kuri šķiet daudz iederīgāki mežā.

Kārlis Keisters “Facebook” raksta, ka pusnaktī Birznieka-Upīša ielā saticis caunu – “vēsā mierā aizļepatoja pa tukšās ielas vidu stacijas virzienā”.

Kas par jocīgu kaķi!?

“Laikam bija ieradusies pilsētas vāveru viesmedībās,” spriež Keisters. “Biju tik apstulbis no redzētā, ka aizmirsu par iespēju nofilmēt ar mobilo. Sākumā nesapratu, kas par jocīgu kaķi uz īsām kājelēm!? Vispār pirmoreiz Rīgas centrā redzu caunveidīgo!”

Dabas muzeja direktores vietniece attīstības jautājumos Diāna Meiere uz to atbild, ka no viņas darba kabineta sestajā stāvā pa logu paveras skats uz slīpajiem jumtiem: “Iepriekšējā ziemā sniegā regulāri bija redzamas caunas pēdas un atstātie struņķīši. Mēs pat devām vārdu mūsu caunai – Silvija.”  Arī Sarmīte Medne papildina: “Ir, ir redzētas. Pirms dažiem gadiem Ģertrūdes ielā kokā sēdēja, ļaudis staigāja apkārt un brīnījās.”

Ēdienkartē žurkas un putni

Caunas Rīgā ir daudz biežāk sastopamas, nekā varētu domāt, sarunā ar “Kas Jauns Avīzi” apstiprina zoologs, dabas popularizētājs Vilnis Skuja. “Es teiktu, ka tas ir normāli,” Keistera novērojumu komentē Skuja. “Rīgā ir pietiekami daudz zaļumu, parku, graustu, neapbūvētu vietu, lai viņas varētu tur iedzīvoties.”

Ēdienkarte Rīgā caunām varot būt gana bagātīga, Skuja pirmām kārtām min žurkas. Tāpat arī peles, strupastes, zvirbuļi, baloži, citi putni, caunas izēd ligzdās olas un mazuļus, nesmādē sabrauktus dzīvniekus un atkritumos izmestu gaļu. Cauna spēj tikt galā ar žurku, savam izmēram tā ir ļoti stipra un lokana.

Caunas arī spēj visur ielīst, ja tikai galva iet cauri, jo šim zvēriņam nav atslēgas kaula, līdz ar to nav arī plecu. Interesanti būtu zināt, vai Keistera redzētā ir meža vai akmens cauna, pēdējā ir retāka, taču mitinās tieši apdzīvotās vietās.

Kā atbaidīt no auto un bēniņiem

Skuja pats pirms apmēram desmit gadiem redzējis caunas pēdas sniegā Ganību dambī pie “Rimi”, kur pretī ir Skanste, gana daudz vietas, kur patverties. Ventspilī ir uzņemti video, kur caunas naktī iet uz atkritumu tvertnēm.

“Šveicē caunas nāk pagalmos un lien mašīnu motoros, kaut kas viņas tur pievelk. Un tad mēdz sagrauzt vadus. Tad zem mašīnām klāj metāla sietu, kas caunām nepatīk, vai arī pamet svaigus suņa sūdus,” šādu metodi Skuja pats ir ieteicis cilvēkiem, kuriem caunas nāk bēniņos un naktīs taisa troksni. Atsauksmes bijušas, ka vismaz sākumā palīdz, jo suņa klātbūtnē cauna jūtas neomulīgi.

“Pirms apmēram divdesmit gadiem uz kanāla tiltiņa starp Operu un Universitāti redzēju ziemā sniegā lapsas pēdas, tā ka ne par ko nebrīnos. Ja tur var izdzīvot lapsa, tad cauna arī,” spriež Skuja.