Baltijas jūrā atrodas 300 000 tonnu nesprāgušas munīcijas
Eksperti apgalvo, ka pēdējo 100 gadu laikā Baltijas jūras stāvoklis ir ievērojami pasliktinājies. Cilvēka intensīvā darbība (pārmērīga zivju nozveja, piesārņojums, klimata pārmaiņas) ir radījusi ekoloģiskā līdzsvara traucējumus un pieejamo resursu samazināšanos, pārsniedzot to dabisko atjaunošanās spēju.
Baltijas jūra ir arī viena no intensīvāk izmantotajām kuģošanai pasaulē, tādēļ piesārņota ar kuģu balasta ūdeņiem, kā arī tās ūdeņos salīdzinoši nelielā dziļumā joprojām glabājas aptuveni 300 tūkstoši tonnu nesprāgušas Otrā pasaules kara laika munīcijas (vidējais dziļums ir tikai 55 m, bet dziļākais punkts - aptuveni 460 m Landsortas ieplakā), informē "Latvijas Avīze".
Baltijas jūra cieš arī no eitrofikācijas - pārmērīgas aļģu augšanas, ko veicina intensīvā lauksaimniecība valstu teritorijās tās piekrastē, no kurienes jūrā caur upes ūdeņiem nonāk slāpekļa un fosfora savienojumi. Visstraujāk eitrofikācija notika 1960. - 1980. gados, pēc tam tās tempi sāka samazināties, pateicoties pasākumiem, ko Baltijas jūras valstis veica, lai samazinātu biogēnu ieplūšanu jūrā.
Latvijas Hidroekoloģijas institūts pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pasūtījuma sadarbībā ar kompāniju "Ernst & Young" veica pētījumu ar mērķi apzināt efektīvākās metodes Baltijas jūras piesārņojuma samazināšanai. Darba grupa secinājusi, ka pirmais solis būtu regulārs jūras ūdens stāvokļa monitorings un pēc tam būtu jāapsver filtrēšanas iespēja, jo tā ir populārākā tehnoloģija, ko izmanto ūdens attīrīšanai. Institūta vadošā pētniece Anda Ikauniece par Baltijas jūras piesārņojuma galvenajiem avotiem sauc lauksaimniecību, rūpniecību un mežsaimniecību.
