Tiesībsargs lūdz Ministru prezidenti novērst birokrātisko pieeju VISC darbībā
Tiesībsargs vērsies pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas, aicinot steidzami rast risinājumu un izsniegt vidusskolas centralizēto eksāmenu sertifikātus skolēniem, kuri vērsušies Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) vai Valsts izglītības satura centrā (VISC) ar pamatotu lūgumu saņemt dokumentu ātrāk, nekā VISC to ir plānojis izsniegt. Administratīvas un tehniskas grūtības nevar būt šķērslis tiesību uz izglītību nodrošināšanai.
Tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne norāda: “Tā ir iespēja parādīt, ka Latvijai rūp mērķtiecīgi, apņēmīgi cilvēki, kuri vēlas savas zināšanas un prasmes pilnveidot augstākās izglītības mācību iestādēs, tostarp ārvalstu skolās, bet šī brīža birokrātisko apsvērumu dēļ viņiem tas tiek liegts.”
Tiesībsarga birojā vērsās kāds 12. klases skolnieks, kurš vēlas studēt ārvalstīs. Lai to varētu darīt, viņam līdz 5. jūlijam izvēlētajā skolā jāiesniedz virkne dokumentu, tostarp centralizēto eksāmenu sertifikāts jeb atestāts par vidusskolas beigšanu. Jaunietis vērsās IZM un VISC, lūdzot izņēmuma kārtā šo dokumentu saņemt pirms 11. jūlija, taču saņēma atteikumu.
Pamatojums – tā tikšot pārkāpts vienādu iespēju princips, turklāt šāda rīcība esot pretrunā normatīvajam regulējumam. Tiesībsargs vērsās abās iepriekšminētajās iestādēs, lai izprastu situāciju un noskaidrotu, vai un cik skolēni vērsušies ar šādu vai līdzīgu lūgumu, taču atbildi nesaņēma.
“Tiesību norma, uz kuru atsaucas iestādes, uzliek par pienākumu VISC ievadīt sistēmā un ierakstīt sertifikātos eksāmenu rezultātus piecu nedēļu laikā pēc mācību gada beigām. Likumdevējs ir noteicis maksimālo termiņu, taču tas nebūt nenozīmē, ka šos dokumentus nedrīkst izsniegt ātrāk. VISC neko nepārkāptu, ja nāktu pretī skolēniem un tos izsniegtu. Gadījumā, kad dokumentu izsniegšanas datums izšķiroši ietekmē jaunieša turpmāko studiju iespējas, ir pietiekams pamats uzskatīt, ka ir pieļaujama atkāpe, proti, izņēmums. Ja VISC nav citu objektīvu iemeslu, tad dokumenti būtu izsniedzami ātrāk. Uzskatu, ka ir nepieciešams aizsargāt nevis skolēnu tiesības vienlaicīgi uzzināt eksāmenu rezultātus, bet nodrošināt vienlīdzīgas iespējas ikvienam jaunietim pieteikties studijām viņa izvēlētajā mācību iestādē, tostarp ārvalstīs. Pretējā gadījumā jaunietim jāizvēlas studijas programmā, kas, iespējams, to neinteresē, vai jāzaudē vesels gads, lai pieteiktos izvēlētajai studiju programmai,” pauž tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne.
