Politologs: Vēl nevajadzētu zvanīt trauksmes zvanus par zemu līdzdalību EP vēlēšanās
Pagaidām ir pāragri spriest par iedzīvotāju aktivitāti šajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, un vēl nevajadzētu zvanīt trauksmes zvanus par zemu līdzdalību, pauda Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politologs Jānis Ikstens.
Viņš norādīja, ka, ja salīdzina rādītājus ar EP vēlēšanām 2019.gadā, tad toreiz pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā iedzīvotāji varēja nodot balsi pēcpusdienā un vakarā ar domu, ka cilvēki no rīta traucas uz darbu, nevis uz kādu no vēlēšanu iecirkņiem.
"Patlaban es nesteigtos izziņot kādus skaļus un satraucošus secinājumus. Mums ir jāpagaida, kāda būs aktivitāte otrajā un trešajā iepriekšējās balsošanas dienā, taču jebkurā gadījumā līdzdalība EP vēlēšanās Latvijā tradicionāli ir bijusi zema. Pagaidām neizskatās, ka šoreiz būs milzīgs līdzdalības izrāviens uz augšu," sacīja LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns.
Aicināts skaidrot salīdzinoši zemo aktivitāti EP vēlēšanās, Ikstens norādīja, ka līdzdalība vēlēšanās ir taustāmu apsvērumu vadīta rīcība. Viņaprāt, ja iedzīvotāji vēlēšanās piedalās maz, viens no skaidrojumiem varētu būt tāds, ka cilvēki neuzskata, ka viņu rīcība var daudz ko ietekmēt.
"Šoreiz, kad Latvija ievēlē deviņus no 720 EP deputātiem, daudziem cilvēkiem var rasties sajūta, ka tur tiešām nekas netiek izšķirts Latvijas labā. Patiesībā EP pilnvaras ir vēsturiski palielinājušās, un nav tā, ka tā ir kaut kāda pilnīgi tukša pļāpātava. Noteikti nē! Viņi nesaskata EP ietekmi uz savu dzīvi un attiecīgi arī rīkojas," sacīja politologs.
Jau ziņots, ka Latvijā iepriekšējās balsošanas laikā pirmdien, 3.jūnijā, EP vēlēšanās nobalsojuši 13 127 vēlētāji jeb 0,85% no balsstiesīgajiem, aģentūru LETA informēja Centrālajā vēlēšanu komisijā.
EP vēlēšanās 2019.gadā iepriekšējās balsošana pirmajā dienā vēlēt bija devušies vismaz 36 204 jeb 2,56% balsstiesīgo.
Pirmdien kopumā 945 iecirkņos visā Latvijā sākās EP vēlēšanu iepriekšējā balsošana, kad nobalsot varēja no plkst.8 līdz 13.
Iepriekšējā balsošana atsāksies ceturtdien, 6.jūnijā, kad balsot varēs no plkst.16 līdz 20, bet piektdien, 7.jūnijā, - no plkst.13 līdz 18. Vēlēšanu diena Latvijā ir sestdien, 8.jūnijā, kad varēs balsot no plkst.8 līdz 20.
Līdz sestdienai, 8.jūnijam, plkst.12 tiem balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem veselības stāvoklis neļauj nokļūt vēlēšanu iecirknī EP vēlēšanu dienā, būs iespēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Balsošanai atrašanās vietā, piemēram, mājās jāuzraksta iesniegums, kurā jānorāda vārds un uzvārds, personas kods, tālruņa numurs, adrese, daudzdzīvokļu mājai jānorāda ārdurvju kods.
EP vēlēšanās kopumā Latvijā kandidēs 16 saraksti. Ar pirmo numuru EP vēlēšanās Latvijā startēs "Saskaņa", bet noslēdzošais - 16.numurs - ticis "Stabilitātei". Ar otro numuru vēlēšanās startē Jaunā konservatīvā partija, trešo - Nacionālā apvienība, ceturto - "Latvija pirmajā vietā", piekto - "Latvijas attīstībai", sesto - "Centra partija", bet septīto - "Apvienība Jaunlatvieši". Astotais numurs EP vēlēšanās būs "Apvienotajam sarakstam", devītais - "Progresīvajiem", desmitais - "Tautas varas spēkam", 11. - "Kustībai Par!", 12. - "Suverēnajai varai", bet 13. - sarakstam "Tauta. Zeme. Valsts.". Ar 14.numuru vēlēšanās startēs Zaļo un zemnieku savienība, bet ar 15.numuru - "Jaunā vienotība".
Kopā uz EP kandidē 271 pretendents, no kuriem 163 ir vīrieši un 108 sievietes. Kandidātu vidējais vecums ir 46,5 gadi. Jaunākais kandidāts ir 21 gadu vecs, bet vecākais - 86.
Uz EP kandidē septiņi cilvēki ar pamata izglītību, 31 kandidātam ir vidējā izglītība, savukārt augstākā izglītība ir 86% jeb 234 kandidātiem.
