Eiropa ieklausās Latvijas balsī

Latvija jau 20 gadus ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. Vai pats vēl atceraties laikus pirms pievienošanās abām organizācijām?

Protams. Ja “patinam filmu atpakaļ” un atminamies, kā bija toreiz un kā ir tagad – tā ir kā diena pret nakti. Labi atceros, kā 1994. gadā no Latvijas izveda Krievijas armiju, bet jau desmit gadus vēlāk mēs iestājāmies NATO. Ja Latvija nebūtu iestājusies NATO, pilnīgi iespējams, ka tas, kas tagad notiek Ukrainā un agrāk notika Gruzijā, notiktu Baltijas valstīs. Mūsu sabiedrotie ir pildījuši savus solījumus, un arī mēs paši esam daudz darījuši savas aizsardzības stiprināšanā.

Tagad jau esam aizmirsuši tos laikus, kad, braucot uz Eiropu, visur bija robežkontrole un muita. Pats no savām uzņēmēja gaitām atceros, ka viena no izdevumu sadaļām allaž bija valūtas konvertācija, kas tagad, pēc eiro ieviešanas, ir nogrimusi pagātnē. Brīva darbaspēka kustība, brīva preču kustība – tas viss mums nav Dieva dots un pašsaprotams, bet gan panākts ar darbu. Tāpēc varu teikt, ka lēmumi pievienoties NATO un ES bija ļoti tālredzīgi, un esmu lepns, ka tolaik biju viens no deputātiem, kas par tiem balsoja.

Politikā esat jau vairāk nekā 20 gadus – kā šajā laikā ir attīstījusies Latvija?

Politikā es savulaik ienācu ļoti personisku iemeslu dēļ, jo gribēju, lai mani bērni izaugtu normālā eiropeiskā valstī. Manuprāt, Latvija kopš tiem laikiem ir attīstījusies pilnīgi pareizā virzienā. Mēs taču allaž esam skatījušies uz Skandināvijas valstīm un Vāciju ar domu, ka arī gribam dzīvot tā, kā viņi. Un mēs tiešām ejam šajā virzienā. Jā, pa vidu gadās dažādi iekšēji satricinājumi, bet tie vairs nav eksistenciāli. Protams, ir vēl daudz nesakārtotu lietu, taču, ja vilktu paralēles ar mājas kārtošanu, divi kakti ir pilnībā sakārtoti, trešais gandrīz, tad nu vēl atlicis pēdējais, ceturtais.

Bieži vien tiek uzskatīts, ka Latvija ir maza valsts un mūsu balsīm pasaulē nav svara. Vai tā tiešām ir?

Sākumā mūs bieži vien sauca par postpadomju valstīm, taču tas notiek arvien retāk. Tas gan prasīja mērķtiecīgu darbu, lai pierādītu sev un citiem, ka esam līdzvērtīga valsts, kas var ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Lai varētu piedalīties lēmumu veidošanā, tik mazai valstij kā Latvijai jābūt divreiz aktīvākai. Mēs nevaram aprobežoties ar ierašanos tikai uz lielo sēdi, arī pirms tam visos formālos un neformālos darba formātos ir pamatīgi jāpastrādā. Taču šādai pieejai ir rezultāti, jo tagad mūsu balsīs tiešām ieklausās, īpaši jau pēc tam, kad Krievija uzsāka atklātu karadarbību Ukrainā. Daudzi kolēģi man ir atzinuši – jā, jautājumā par Krieviju jums tiešām bija taisnība... Un tagad ieklausās arī mūsu aicinājumos Eiropai nopietni rūpēties par savu drošību un nebaidīties no Krievijas.

Kādēļ ir svarīgi iet uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām un balsot?

Pieļauju, ka no vairākām lielajām valstīm šajās vēlēšanās tiks ievēlēts diezgan daudz deputātu, kuri ir skeptiski par Eiropas Savienību kā projektu. Savukārt mums, Baltijas valstīm, stipra Eiropas Savienība ir eksistenciāli svarīga. Tikpat būtiski ir tas, lai Eiropa turpinātu arī jau uzņemto kursu uz savu aizsardzības spēju stiprināšanu. No vairāk nekā 700 deputātiem Latvijai būs tikai deviņi, un vienīgi no vēlētājiem ir atkarīgs, kādi šie deviņi cilvēki būs. Būtu labi sūtīt uz Eiropu pieredzējušus cilvēkus, kuri var sākt strādāt jau no pirmās dienas, nevis tikai Briselē sākt mācīties, lai saprastu, kas te vispār notiek. Un Jaunā Vienotība ir tas politiskais spēks, kam šādas pieredzes ir pietiekami.

Patlaban tiek runāts par Eiropas Savienības paplašināšanu – vai šis ir īstais laiks to darīt?

Noteikti jā. Ja agrāk bija ilūzijas, ka starp Eiropu un Krieviju varētu būt kaut kāda neitrālā zona, tad tagad redzam, ka Krievija šādu neitrālo zonu uztver kā iekarojamu teritoriju. Tāpēc, ja kāda valsts, piemēram, Ukraina vai Moldova, vēlas iestāties Eiropas Savienībā un varbūt arī NATO, mums tas būtu jāveicina. Jo lielāks ir mūsu pulks, jo labāk. Kritēriji te ir ļoti vienkārši: demokrātija, tiesiskums, tiesu varas esamība. Ja šajā ziņā pie reformām ir vajadzīga kāda palīdzība, mēs vienmēr esam gatavi to sniegt.

Latvija atrodas tieši blakus Krievijai, un tātad esam kļuvuši par robežu ar agresīvu kaimiņu. Kā šādos apstākļos attīstīt ekonomiku pierobežā?

Jārēķinās, ka patiešām dzīvojam vietā, kur veidojas jauns dzelzs priekškars un mūs uztvers kā vietu, aiz kuras būtībā ceļš beidzas un sākas mežs. Tāpēc mums nopietni jādomā, kā šādā situācijā piesaistīt investīcijas. Par to jādomā arī Eiropas Savienības līmenī – ar kādiem mehānismiem ieguldīt līdzekļus pierobežas rajonos. Tas jau neattiecas tikai uz mūsu Latgali vien, līdzīgi reģioni ir arī Somijā, Igaunijā un līdz Rumānijai.

Kādi vēl ir svarīgākie darbi, kas jāveic nākamajam Eiropas Parlamenta sasaukumam?

Jāizveido struktūra, kas veicinātu Eiropas aizsardzības industrijas attīstību, jo šajā jomā pasaulē ir liela konkurence cīņā par izejvielām. Tādēļ, ja Eiropā ir pieejamas nepieciešamās izejvielas, mums vajadzētu samērot vides prasības ar drošības – gan militārās, gan ekonomiskās – vajadzībām. Patlaban Eiropa ir ļoti atkarīga no Ķīnas piegādēm, tāpēc Eiropas Savienībai vajadzētu vairāk attīstīt ekonomiskās attiecības ar Indiju, lai samazinātu kopējos riskus.

Jāstrādā pie ārējo robežu stiprināšanas, arī pie vienotā tirgus padziļināšanas pakalpojumu virzienā. Jau 15 gadus Eiropā runā par kapitāltirgus ūniju, taču virzība uz priekšu ir pārāk lēna, kaut gan tas ir ļoti būtiski Latvijai, jo palīdzētu piesaistīt investīcijas. 

Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks 8. jūnijā.

Politiskā reklāma. Politisko reklāmu apmaksā politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība.