Lielais jautājums: "Kā atdzīvināt Vecrīgu?"

To Jauns.lv vaicāja viedokļu līderiem - politologam Andim Kudoram, rakstniekam Jurģim Liepniekam un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentam Aigaram Rostovskim. Vecpilsēta kļūst aizvien tukšāka, bet kopumā izskatās, ka Rīga tūristu piesaistīšanā sāk atpalikt no Tallinas un Viļņas.

Visi trīs atzīst, ka viens no iemesliem, kāpēc Vecrīgā valda panīkums, ir lielais nodokļu slogs, kas vecpilsētā gribošos strādāt biznesmeņus tur traucē atvērt kafejnīcas, klubus un veikalus. Bet ir arī citi bremzējoši faktori. Tā Andis Kudors min to, ka Vecrīgā nav pienācīga laukuma, kas piesaistītu tūristus, tāpat iespaidu uz investīciju ienākšanu atstāj karš Ukrainā. Jurģis Liepnieks kā vienu no problēmām piemin arī likuma par Rīgu kā Latvijas galvaspilsētu neesamību. Savukārt Aigars Rostovskis aicina mainīt visu Latvijas pašvaldību finansēšanas modeli.

Andis Kudors: "Vecrīgas laukumi ir caurstaigājamās vietas"

Vecrīgas „iekšienē” ir dažādi triki, lai atdzīvinātu vecpilsētas atmosfēru, teic politologs Andis Kudors. Un viena no nelaimēm, kāpēc tas nav izdevies, ir tā, ka Vecrīgā nav laukuma, kas spētu pievilināt tūristus un tajā pavadīt laiku. Pašlaik vecpilsētas laukumi ir kā „caurstaigājamās vietas”. Tāpat Vecrīgā nevar piesaistīt investīcijas Ukrainas kara dēļ, tas investorus attur no ieguldījumiem „Rīgas sirdī”.

Viņš kā piemēru min Beļģijas galvaspilsētu: „Briseles vecpilsētā ir lielisks laukums: tur visapkārt ir vēsturiskas ēkas, daudz tūristu. Protams, Rīga tik daudz tūristu kā Brisele nedabūs. Tomēr Vecrīgā šāds laukums jāveido. Mums vecpilsētā laukumi ir kā caurstaigājamās vietas. Laukums nedzīvo, ja tas nav slēgts, un Vecrīgā tāda nav, kas būtu slēgts un dzīvotu savu dzīvi. Doma laukums ir tāds, kur iet garām, bet pirmajā stāvā ir jābūt kafejnīcām un veikaliem. Tur ir Latvijas Radio betona siena, un tā nebūs vieta, kurai kāds sēdēs blakus. Ja blakus būs kafejnīcas skatlogs, tad jā. Mums vajag padomāt, kā Vecrīgā līdz galam pabeigt kādu laukumu, lai cilvēki tajā gribētu būt.

Līvu laukums arī ir kā caurstaigājamā vieta, lai arī tur ir, kur izvietot kafejnīcas. Tas pats arī Rātslaukumā. Diemžēl Okupācijas muzeja piebūvi-papildinājumu uzcēla ne tajā pusē. Manuprāt, to vajadzēja būvēt kādreizējās Tehniskās universitātes ēkas pusē. Tad to laukumu aizslēgtu ciet no visām pusēm un tas varētu sākt „dzīvot”. Šī ir tāda pilsētplānošanas tehniska lieta. Daudziem rīdziniekiem Vecrīga ir par dārgu, un tā būs tūrisma vieta.” Runājot par uzņēmējiem, kuri atstāj Vecrīgu, viņš saka: „Tas ir nodokļu jautājums. Uzņēmēji ir racionāli cilvēki – vai nu var, vai nevar nopelnīt! Te jādomā ekonomiski, ar pierunāšanu nevienu nevarēs piespiest atvērt kafejnīcu Vecrīgā.”

Tāpat Andis Kudors norāda, ka Vecrīgas attīstību bremzē arī Ukrainas karš, jo tas attur no investoru ienākšanas Rīgā: „Mēs esam sarežģītā situācijā. No vienas puses mums jārunā par apdraudējumu, kas nāk no Krievijas, bet no otras mēs gribam piesaistīt investīcijas. Ekonomiskajā ziņā mums ir nelabvēlīgs posms Ukrainas kara konteksta dēļ.”

Jurģis Liepnieks: "Politiķi Rīgu lemj atpalicībai"

„Nevar atdzīvināt Vecrīgu, neatdzīvinot visu Latviju,” saka rakstnieks Jurģis Liepnieks, uzsverot, ka nav iespējams attīstīt atsevišķi tikai kādu vienu ekonomikas segmentu, nedomājot par valsti kopumā. Lai atkal Vecrīgā atgrieztu tādu dzīvību, kāda bija pirms dažiem gadiem, pēc Jurģa Liepnieka domām, ir jāpārskata nekustamā īpašuma nodoklis tā samazināšanas virzienā un jāpieņem atsevišķs likums par Rīgu kā valsts galvaspilsētu.

„Nevar atdzīvināt Vecrīgu, neatdzīvinot visu Latviju! Un man ļoti žēl, ka tagad pie varas esošie politiķi, kuri ar putām uz lūpām stāstīja, ka (bijušā Rīgas mēra, „saskaņieša”) Nila Ušakova dēļ Viļņa un Tallina attīstās, bet Rīga ne, šobrīd vēl jo vairāk Rīgu lemj atpalicībai,” teic Jurģis Liepnieks.

Pirmā lieta, ko varētu darīt, ir pārskatīt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), kas pilnībā ir „pašvaldības nodoklis”, ko vietvara var regulēt. Rīgas dome to pašlaik ļoti veiksmīgi izmanto represīviem mērķiem, individuāli lemjot par katru namu – katram īpašniekam norādot – tev būs jāmaksā tik, bet tev atkal šitik, lai panāktu uzlabojumus graustu sakopšanā un fasāžu renovācijā, norāda rakstnieks. Bet Vecrīgā nav restorānu un kafejnīcu, tur stāv tukšas telpas tādēļ, ka bizness nevar samaksāt augstās īres cenas, kuru būtiskas sastāvdaļa ir NĪN: „Šis nodoklis ir būtiska svira. Un Rīgas pašvaldība pierādījusi, ka tā ar šo nodokli spēj strādāt ļoti individuāli un ļoti tēmēti.”

Un otra liela problēma ir tā, ka nav valsts likuma par Rīgu kā valsts galvaspilsētu. Šāds likums nepieciešams, lai sakārtotu un uzlabotu Rīgas finansēšanas lietas: „Rīgai ir jāfinansē daudzas lietas, kas vajadzīgas visai Latvijā. Ja Rīgā būvē tiltu pār Daugavu, tad tas nav tikai Rīgas jautājums, tas pats attiecas arī uz satiksmes apvedceļiem un pārvadiem. Tāpat Rīgā ir visas lielās slimnīcas, visa kultūra, visa valdība, Rīgā ir ļoti daudzas vispārnacionālas lietas, un tālāk. Un lielākā daļa no tā gulstas uz pašvaldības pleciem,” saka Jurģis Liepnieks.

Aigars Rostovskis: "Ja Rīga bremzēs, būs slikti"

Lai Vecrīgā atgrieztu dzīvību, kāda tur valdīja pirms pārdesmit gadiem, pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidenta Aigara Rostovska, domām, ir jāmaina Latvijas pašvaldību finansēšanas modelis, kura dēļ Rīga pašlaik zaudē līdz 150 miljoniem eiro ik gadu. Ne tikai Rīgas vietvara, bet arī visas pārējās Latvijas pašvaldības jāieinteresē attīstīt biznesu. Un tad būs labi visiem.

„Atceros, kad pirms gadiem 20-25, kad biju jaunāks. Vecrīga, un ne tikai Vecrīga, bet visa Rīga dunēja – naktsklubi strādāja, bija sajūta, ka pilsēta pulsē. Tagad mēs to esam pazaudējuši. Ja iekāptu Rīgas mēra vai vadības kurpēs, tad sev par mērķi uzliktu to, lai Vecrīga atgūst to impulsu. Ja Rīga ir Latvijas ekonomikas centrs, tad Vecrīga ir tāds kā pulss visai Rīgai kopumā,” saka Aigars Rostovskis, aicinot analizēt, kāpēc vecpilsētā tagad valda tāds panīkums.

Pirmais, ko, viņaprāt, vajadzētu darīt, būtu parunāt ar Vecrīgas namīpašniekiem, ar tiem, kuri vecpilsētā rosās – kas par iemeslu ir tam, ka pie daudzām ēkām redzam uzrakstus „Izīrē” un „Pārdod”: „Tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā. Manuprāt, tam par iemeslu ir augstās nomas maksas, nekustamā īpašuma nodoklis un tamlīdzīgas lietas. Un te jau nonākam pie daudz sarežģītāka jautājuma par visu pašreizējo pašvaldības (finansējuma) modeli. Šobrīd sanāk tā, ka pašvaldību ienākumus pamatā veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kam seko tā saucamais Izlīdzināšanas fonds. Lielākā daļa Latvijas pašvaldību tiek dotēta. Un viens no galvenajiem, centrālais donors ir Rīga. Šādā veidā Rīga ik gadu pazaudē 120-150 miljonus eiro, ko tā atdod Izlīdzināšanas fondam. Ja mēs šo modeli pārdomātu, iedotu pašvaldībām motivāciju, ka tām paliktu arī biznesa nodokļi, nodokļi par cilvēkiem, kas tur strādā... Tad pašvaldības būtu motivētas noturēt un iesaistīt biznesu, un Rīga nepazaudētu šo naudu.” Tas savukārt Rīgai ļautu samazināt nekustamā īpašuma nodokli, kas samazinātu slogu Vecrīga strādājošo uzņēmēju un namīpašnieku finansiālo slogu, kas viņus mudinātu attīstīt biznesu.

„Tas nozīmē, ka mēs varētu piedāvāt daudz zemākas cenas, ka tirgotājiem, kas rosās Vecrīgas kafejnīcās un veikaliņos slodze būtu mazāka. Tur atgrieztos dzīvība. Tāpat daudz aktīvāk jāstrādā ar tūristu piesaisti. Tās ir divas galvenās lietas. Mums jāveido vide, lai šeit parādās kafejnīcas, visādas izklaides vietas, klubi, dažādas aktivitātes. Un tas ir mīnuss Rīgas vadībai, ka tas nenotiek. Ja attīstīsies Rīga, attīstīsies arī pārējā Latvija. Ja Rīga bremzēs, būs slikti. Šis ir izaicinājums!”

Kā Andis Kudors, Jurģis Liepnieks un Aigars Rostovskis saredz Vecrīgas „atdzīvināšanas” perspektīvas, vērojiet Jauns.lv video.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.